Senāts konstatēja, ka pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam zemāko instanču tiesas ir rūpīgi izvērtējušas izdarītā nozieguma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, un par nozieguma izdarīšanu noteikušas apsūdzētajam tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 20. aprīļa lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu spiegošanā, proti, nelikumīgu ziņu vākšanā ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem un probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.
Senāts atzina, ka gan Rīgas pilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa tiesa argumentēti secinājušas, ka apsūdzētais ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu ar augstu kaitīguma pakāpi. Tiesa atzinusi, ka apsūdzētais ir sistemātiski spiegojis vairāku gadu garumā. Tiesa norādījusi, ka ģeopolitiskās situācijas apstākļos, kad attiecīgā izlūkdienesta valsts no konstruktīva partnera kļuvusi par draudu un nestabilitātes avotu reģionā, ziņu ievākšana, fotografējot un fiksējot video ierakstos Latvijas un NATO kritiskās infrastruktūras objektus, kas attiecas uz valsts darbību aizsardzības, enerģētikas, satiksmes jomās, un to nodošana agresorvalsts izlūkdienestam rada iespēju izmantot šīs ziņas darbībai, kas ir pretēja Latvijas Republikas drošības, ekonomiskajām un politiskajām interesēm.
Senāts lēmumā atzina par pamatotu zemāko instanču tiesu secinājumu, ka ziņu vākšanas un nodošanas ārvalsts izlūkdienestam kaitīgumu nosaka ne tik daudz nodoto ziņu raksturs, kā sadarbības fakts ar ārvalstu izlūkdienestu, tāpēc, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par šāda veida noziegumiem, kaitīgo seku iestāšanās nav nepieciešama.
Lietai ir slēgtas lietas statuss.
