No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka atbildētāja uzvarēja konkursā “Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” projektēšana un sanācijas darbi” un noslēdza līgumu ar Valsts vides dienestu. Par atsevišķu darbu veikšanu atbildētāja kā ģenerāluzņēmēja noslēdza līgumu ar prasītāju kā apakšuzņēmēju. Kad atbildētāja par darbiem pārstāja norēķināties, prasītāja vērsās tiesā. Atsaucoties uz noslēgto līgumu, atbildētāja skaidroja, ka samaksa veicama pēc tam, kad tā saņemta no Valsts vides dienesta. Starp Valsts vides dienestu un atbildētāju ir radušās domstarpības, kā rezultātā samaksa vairs nav saņemta. Strīds tiek risināts citā tiesvedībā.
Apgabaltiesa prasību apmierināja, jo atzina, ka prasītājas izpildītie darbi ir pieņemti. Valsts vides dienests samaksu nav veicis, konstatējot neatbilstības atbildētājas un citu tās piesaistīto apakšuzņēmēju darbu izpildē. Atbilstoši Senāta šajā lietā iepriekš norādītajam nav pieļaujama situācija, kad pretēji tiesību normā noteiktajam atbildētājas atsaukšanās uz savu pienākumu neizpildi pret objekta pasūtītāju varētu tikt atzīta par priekšnoteikumu saistību neizpildei pret prasītāju par labi izpildītu un faktiski pieņemtu darbu.
Izvērtējis atbildētājas kasācijas sūdzībā minētos argumentus, Senāts nekonstatēja pamatu uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums būtu nepareizs.
Senāta lēmums lietā Nr.SKC-254/2024 (C73404418)
