Dzīvnieku reģistrācijas sistēma pirmajā darbības gadā pierādījusi savu efektivitāti

Pērn jūlijā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” pilnībā izslēdz situācijas, kad suns tiek apzīmēts ar mikročipu, bet tas netiek reģistrēts LDC datubāzē. Iepriekš reģistrācija bija dzīvnieka īpašnieka atbildība un nereti veterinārārstiem nācās konstatēt, ka dzīvniekam mikročips gan ir, bet tas nav reģistrēts sistēmā un dzīvnieka pazušanas gadījumā trūkst informācijas par dzīvnieka saimnieku. Tāpēc dzīvnieki biežāk nonāca patversmēs un tajās arī palika. Obligātā mikročipa reģistrācija šādas situācijas novērš, jo pēc mikročipa nolasīšanas veterinārārsts var nekavējoties sazināties ar datubāzē reģistrēto dzīvnieka īpašnieku un suns iespējami ātri var atgriezties mājās.

Jau 2022. gadā veterinārārsti piereģistrēja LDC vairāk nekā 29 tūkstošus suņu. Jaunā sistēma izrādījusies vērtīga arī kaķu īpašniekiem. Lai gan kaķu reģistrācija nav obligāta, 2022. gadā sasniegts rekordliels reģistrēto kaķu skaits – vairāk par 6100 reģistrētiem kaķiem, kas ir divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš kopš 2012. gada, kad tika uzsākta brīvprātīga mīļdzīvnieku bezmaksas reģistrācija. Tādu kaķu īpatsvars, kuri ir mikročipēti, bet LDC nav reģistrēti, ir būtiski mazinājies..

Sakārtotā reģistrācijas sistēma ļauj arī pašvaldībām racionālāk izmantot nodokļu maksātāju naudu, jo patversmēs nonāk mazāk dzīvnieku, bet ja nonāk, tad uzturas tajās īsāku laiku. Pērn visās 26 reģistrētajās Latvijas dzīvnieku patversmēs no jauna reģistrēti 505 dzīvnieki, tātad vidēji – tikai 1,6 suņi mēnesī. Turklāt sakārtota datubāze ir arī resurss pašvaldībām, kas būtu jāizmanto, lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku atbildību, dzīvnieku labturību, novērstu klaiņošanas, – proti, pildītu pienākumus, ko pašvaldībām uzliek normatīvie akti.

Latvijā ieviestā sistēma, kad sertificēts veterinārārsts uzreiz pēc dzīvnieka mikročipēšanas reģistrē dzīvnieku vienotajā datubāzē, atzīta par efektīvāko mīļdzīvnieku identifikācijas, reģistrācijas un līdz ar to uzskaites un izsekojamības sistēmu Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar tām valstīm, kur reģistrācija atstāta paša īpašnieka vai kādu citu organizāciju ziņā. Šāds vērtējums pausts jaunākajā Eiropas Parlamenta Komisijas  dzīvnieku labturības un aizsardzības apakškomisijas ziņojumā (Intergroup on the Welfare and Conservation of Animals (European Parliament’s Intergroup)

Noderīgi fakti:

• Saskaņā ar LDC statistikas datiem 2023. gada 1. jūlijā Latvijā ir reģistrēti 206`092  suņi un 19`239 kaķi.
• Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli, kā arī labturības prasību kontroli   savā administratīvajā teritorijā ir atbildīga konkrētā pašvaldība (2006. gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikum Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” ).
• Pašvaldība, veicot minēto normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli, ir tiesīga izdot administratīvos aktus par suņa apzīmēšanu un reģistrāciju. Šī funkcija nodrošina pašvaldībai arī pilnvaras saukt personas pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem (Veterinārmedicīnas likums).
• LDC reģistrs strādā no 2012. gada. Suņu un kaķu reģistrācija tolaik bija brīvprātīga un bez maksas.
• 2016. gadā tika noteikta maksa par dzīvnieka reģistrāciju – 7 eiro.
• 2016. gada 1. jūlijā stājas spēkā likums, kas noteica, ka obligātā suņu apzīmēšana ar mikroshēmu un suņa reģistrācija LDC datubāzē jāveic līdz 2017. gada 1. janvārim.
• 2017. gadā maksa par dzīvnieka reģistrāciju LDC tika samazināta līdz 3,5 eiro ar  cerību, ka tas veicinās dzīvnieku reģistrāciju.
• 2017. gada 27. janvārī stājās spēkā “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kas noteica dzīvnieka īpašniekam pašam tiesības veikt dzīvnieka reģistrēšanu elektroniski.
• 2019. gadā tika konstatēts, ka jaunieviestā sistēma, kas balstīta uz dzīvnieka īpašnieka atbildību, un par 50 % samazinātā reģistrācijas maksa nenodrošina cerēto paātrinājumu un efektivitāti ar mikroshēmu apzīmēto suņu reģistrācijā LDC reģistrā.
• 2021.gada 9.decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalsta grozījumus Veterinārmedicīnas likumā,kas paredz, ka no 2022.gada 4.janvāra pirmreizējo registrāciju LDC nodrošina veterinārarsts.
• 2022. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kuros gan mikročipēšana, gan tūlītēja obligāta reģistrācija LDC reģistrā tiek noteikta kā veterinārārsta pienākums, kurš jāizpilda 72h laikā. Tiek noteikts arī vienots pakalpojumu cenrādis – darba samaksa veterinārārstam par dzīvnieka reģistrāciju LDC  reģistrā – 5,50 eiro.
• 2022.gadā tiek reģistrēts 29601 suns.
• 2023. gadā LDC paaugstina maksu par dzīvnieka iekļaušanu reģistrā uz 9,00 eiro.
• Pašlaik reģistrācijas maksa, ko iekasē vienu reizi dzīvnieka mūžā, ir 14,50 eiro. Pirmreizējo reģistrāciju drīkst veikt tikai veterinārārsts, bet visus turpmākos notikumus var paziņot un reģistrēt LDC pats dzīvnieka īpašnieks. Notikumu reģistrācija LDC ir bez maksas.
• Patversmju dzīvnieku reģistrācija LDC Latvijā notiek bez maksas. No reģistrācijas maksas LDC ir atbrīvoti arī suņi pavadoni, suņi asistenti, suņi terapeiti un suņi, kas apmācīti uzbrukt cilvēkam, kā arī valsts pārvaldes iestāžu darbā izmantojami suņi.

Reģistrēto mājas(istabas) dzīvnieku skaits pa gadiem (Avots:LDC)