Plkst. 18.00 Muzeju nakti Arodbiedrību namā ieskandinās koris “Cantus Fortis”, Ivara Cinkusa mākslinieciskajā vadībā. Vakars turpināsies ar sarunu "Arodbiedrību nams - no Raiņa liktā pamatakmens caur Strādnieku teātra idejām, inteliģences bohēmu un Ulmaņa apvērsumu...", kuru vadīs Ansis Bogustovs un piedalīsies – Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Sanita Duka, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Dr. philol. Jānis Zālītis, Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieks.
Plkst. 19.30 uzstāsies J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zigrīdas Krīgeres vokālās klases studenti ar programmu “Laiku lokos”. Savukārt plkst. 21.00 Arodbiedrību namu pieskandinās Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas džeza un populārās mūzikas ansamblis Elvija Grafcova vadībā.
No plkst. 20.00 līdz pusnaktij no 1.stāva foajē interesentu ekskursijas dosies uz Arodbiedrību nama torni, kur uzstāsies ukuleļu ansamblis.
Visas Muzeju nakts laikā 2. stāvā darbosies Raiņa ēdamistaba - arodbiedrības jauniešu pankūku hronikas, 3. stāvā - Darba aizsardzības radošā laboratorija. Visu nakti aiz mantijas stūriem būs saķerams arī Darba tiesību mobilais advokāts.
4. stāva valdes zālē būs skatāmi LBAS arodbiedrību profesiju tērpi un mākslinieces Larisas Štrauses darbu enkaustikas tehnikā izstāde. Jau šobrīd namā var vērot LBAS jurista Kaspara Rācenāja foto izstādi, savukārt Muzeju naktī tai piepulcēsies arī foto izstāde “Darbs un privātā dzīve – līdzsvarā?”.
314. telpā būs skatāma Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības sarūpēti dzelzceļa modeļi. Turpat uz lielā ekrāna varēs vērot Jāņa Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra izrādes “Krauklis” video ierakstu – par dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka dzīvi un dzeju (pēc A. Zeibota grāmatas motīviem), izrādes režisors, scenārija autors ir Andris Liepiņš.
Būs atvērtas LBAS dalīborganizāciju - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības - durvis.
Tagadējais Arodbiedrību nams Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis “Tautas nams”. Ēka tika uzcelta pagājušā gadsimta 1930. gados pēc arhitektu biroja ”A. Karr & K. Betge” projekta. Ēkas pamatakmens simboliski ņemts no Rīgas pilsētas viduslaiku mūra, tā pamatakmeni 1929. gada 16. jūnijā lika dzejnieks Rainis.
Rīgas Tautas nams tika izveidots kā visu Rīgas strādnieku organizāciju kopējs pasākums, kura tapšanā iesaistījās sociāldemokrātu partija, valdība, arodbiedrības, kooperatīvi, strādnieku izglītības biedrības un kredītiestādes.
1934. gada 15. maija naktī, kad notika Ulmaņa apvērsums, Tautas nams tika aplenkts, un blakus ēka, kur darbojās Strādnieku teātris, aizdedzināta. No šī laika līdz 1940. gadam šī māja bija Aizsargu nams. Ēka bija arodbiedrību mītnes vieta padomju periodā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šī ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) centrālā ēka.