Maksa par ekskursiju – 6.00 eiro. Vietu skaits ekskursiju grupās ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi: dauderi@lnvm.gov.lv vai zvanot pa tel. 67392229; 67391780. Dauderu muzeja telpu apmeklējums cenā nav iekļauts.
Dauderi ir alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera 19. gs. beigās celts savrupnams ar piemājas dārzu un 2,2 hektāru lielo parku, ko izveidoja sākotnēji mežainā kāpu teritorijā. Vispirms kāpa tika iekopta kā zaļā zona “Waldschlöβchen” alus darītavas teritorijā, bet vēlāk tā kļuva par savrupnama privātu daļu. Parku un dārzu ierīkoja pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta. Tuvāk namam bija regulāri stādījumi, tālākā daļā tika izveidots ainavu parks ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parkā tika sastādīti gan vietējie, gan svešzemju koki un krūmi, daļa no tiem saglabājušies līdz mūsdienām. Līkumotie celiņi, mākslīgā ūdenstilpne, kas veidota dabīga dīķa formās, un kāpas augstākajā daļā izveidotās mākslīgās pilsdrupas radīja romantisku un noslēpumainu gaisotni. Parka ainavu varēja baudīt no nama terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī skatāma arī šodien.
Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kur bija izbūvēta arī labiekārtota platforma. Jau senākajos “Waldschlößchen” attēlos no 1870. gadu beigām redzams, ka aiz alusdarītavas ražošanas ēkām, augstākās kāpas virsotnē paceļas koka ūdenstornis, jo kvalitatīvs ūdens bija viena no alus izejvielām. 19. gs. beigās vecā torņa vietā uzbūvēja jaunu ūdenstorni, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Būvi vizuāli izveidoja kā senas pilsdrupas – no lauzta plienakmens gabaliem, ar neregulārām šuvēm, neoromānikas stila logailām un durvīm. Līdztekus saimnieciskām funkcijām ūdenstornī bija izveidota arī labiekārtota un ar kamīnu apkurināma telpa, no kuras pavērās lielisks skats uz apkārtni. 20. gs. 30. gadu otrajā pusē, kad Dauderi kalpoja kā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence un ūdenstornis vairs nepildīja savu sākotnējo funkciju, torņa zālēs tika iekārtots interjers, kurā bija apvienoti neoromānisma un “latviskā stila” elementi. Tornī bija ievilkta arī telefona līnija. Vēlāk padomju propagandā Dauderu ūdenstorņa telpa tika dzēlīgi kritizēta kā “valdnieku istaba latviskā stilā”, kur K. Ulmanis vēlējies sevi iztēlot “par seno latviešu pēcteci”. No 1960. gadiem torni treniņiem izmantoja alpīnisti. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli, un mūsdienās tās ir atzītas kā vienas no nozīmīgākajām šāda veida būvēm Latvijā.
2021.–2024. gadā notika Dauderu parka vērienīga atjaunošana. Tagad publikai ir pieejamas arī mākslīgās pilsdrupas. Dauderi aicina izmantot iespēju un pavērties uz pilsētu no putna lidojuma, vienlaikus ekskursijā uzzinot daudz jauna un nezināma par vienu no skaistākajiem Sarkandaugavas apkaimes parkiem.
