Arī šogad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs turpina tradīciju katru gadu vienīgo reizi gadā – 11. novembrī, Lāčplēša dienā – īpašā izstādē apmeklētājiem rādīt pilnu Lāčplēša Kara ordeņa komplektu, kas savulaik piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1881–1965). Apmeklētājiem būs iespēja aplūkot visas trīs Lāčplēša Kara ordeņa šķiras, muzeja darbinieku vadībā gūt īsu ieskatu ordeņa tapšanas, apbalvošanas un Lāčplēša dienas atzīmēšanas vēsturē, aplūkot savulaik Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāzepa Sikoras ģimenei piederējušo tējas (kafijas) servīzi ar ordeņa simboliku.
Izstāde ir papildināta ar sešiem stendiem, kas stāsta par Lāčplēša Kara ordeņa ieceri un izveidošanas gaitu, par ordeņa piešķiršanu, tā zīmju projektēšanu un izgatavošanu, ordeņa pasniegšanas ceremoniju un citām Lāčplēša dienas tradīcijām. Varēs vairāk uzzināt arī par Lāčplēša ordeņa kavalieriem un Lāčplēša ordeņa kavalieru biedrību, kas ne vien rūpējās par kavalieru morālo garu un materiālo stāvokli, bet arī par ordeņa tradīciju saglabāšanu jau pēc tam, kad 1928. gadā apbalvošanu beidza. Padomju okupācijas laikā Latvijā biedrību likvidēja, bet tā turpināja darboties trimdā Rietumos, kad Otrā pasaules kara notikumi izklīdināja un izretināja ordeņa kavalieru saimi.
Muzeja speciālisti par Lāčplēša ordeņa tapšanu, par tā saņēmējiem un šīs dienas svinēšanas tradīcijām stāstīs ekskursijās, kuru sākums plkst. 11.00, 15.00, 16.00, 17.00 un 19.00.
Vēl muzejs piedāvās apskatīt vēsturiskas Neatkarības kara liecības – karavīra un fotogrāfa Andreja Liepiņa (1894–1978) fotogrāfijas, kurās fiksētas gan kauju ainas, gan Latvijas armijas karavīru ikdiena. Bet no plkst. 18.00 skanēs latviešu komponistu dziesmas Latvijas Universitātes kora “Dziesmuvara” izpildījumā.
Ieeja muzejā Rīgas pilī – no Daugavas gātes puses.
Atgādinām, ka 2025. gada 11. un 18. novembris ir izņēmuma dienas, kad muzejs Rīgas pilī būs atvērts apmeklētājiem, pārējās dienās pieņemam tikai skolu grupas. Muzeja telpās ir sākusies jauno ekspozīciju ierīkošana, ekspozīciju un pils telpu atkalatvēršana pastāvīgam apmeklējumam plānota 2026. gada pavasarī.
Par Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM)
LNVM ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
