Lai pārtrauktu regulāru un mērķtiecīgu dzīvnieku skaita samazināšanu Ķemeru Nacionālajā parkā un citās līdzīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai uzlabotu apmeklētājiem dzīvnieku vērošanas iespējas, ir jāmaina līdzšinējā medību kārtība, nosakot šeit medību pielietojumu tikai tajās vietās, kur dzīvnieki rada kādus būtiskus postījumus. Šobrīd jaunajā dabas aizsardzības plānā, Tukuma novada pašvaldībai atbalstot medniekus, arī turpmāko 15 gadu periodā nacionālajā parkā ir paredzēts turpināt izklaides medības un savvaļas dzīvnieku gaļas ieguvi. Tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvā noteiktajiem nosacījumiem par sugu aizsardzību dalībvalstīs, kas paredz, ka šie noteikumi piemērojami visā sugu dabiskajā areālā – gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām. Šie noteikumi ir vērsti uz dabisko dzīvotņu un direktīvas pielikumos minēto aizsargājamo sugu pamatteritorijām, tajā skaitā arī Ķemeru Nacionālā parka teritoriju un tās aizsardzību.
Latvija jau ir saņēmusi Eiropas Komisijas brīdinājumu (INF_20_859) par to, ka te netiek nodrošināta Eiropas Kopienā nozīmīgo teritoriju patiesa aizsardzība. (Tā cita starpā paredz katrai Eiropas nozīmes teritorijai (Natura 2000), kāda ir arī Ķemeru Nacionālais parks, izvirzīt specifiskus un detalizētus saglabāšanas mērķus un pasākumus.) Latvija ir apstiprinājusi Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas ar prioritāro sugu sarakstu. Tomēr mūsu valstī joprojām nav noteikti skaidri, pamatoti un kvantitatīvi to saglabāšanas mērķi un pasākumi, kas atbilstu attiecīgo dabisko dzīvotņu un sugu ekoloģiskajām prasībām.
Aicinājums sabiedrībai
Ņemot vērā 2022.gada Eiropas Komisijas Vides politikas ziņojumu par Latviju, kas apliecina, ka kopumā 52,29% mūsu īpaši aizsargājamās un aizsargājamās sugas Latvijā ir sliktā, ļoti sliktā un neatbilstošā stāvoklī, jāapzinās, ka šīs sugas Latvijā ir pakļautas būtiskam noslogojumam, kas ietver augstu cilvēka izraisītu dzīvnieku mirstību, proti, - ieguve medību ceļā, fizisks traucējums dzīvnieku dzīvesvietās, barības bāzes noplicināšana lielajiem plēsējiem (īpaši, aizsargājamās dabas teritorijās) un migrācijas ceļu neaizsargātība. Tāpēc uzskatām, ka sabiedrības interesēs ir nekavējoties Latvijā veikt mērķtiecīgus pasākumus sugu un to dzīvotņu saglabāšanā, tajā skaitā, ierobežot tādu saimniecisko darbību kā savvaļas dzīvnieku ieguvi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās pārtraucot nepamatotas medības.
Par šo iniciatīvu ir iespēja nobalsot sabiedrības līdzdalības platformā: https://manabalss.lv/ne-izklaides-medibam-nacionalajos-parkos/show
Ķemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem šeit ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Nacionālā parka dzīvnieku valsts apsaimniekošana mainījās, kad vadību no Nacionālā parka administrācijas pārņēma VARAM izveidotā Dabas aizsardzības pārvalde un kā valsts zemes pārvaldītāja tā izveidoja medību iecirkņus gandrīz visā parka teritorijā, kas bija pretrunā ar dabas aizsardzības plānā paredzēto ierobežoto medību kārtību.
Jaunais Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns būtu jāveido saskaņā ar aizsargājamās dabas teritorijas pamatmērķi, kas primāri ir sugu un dzīvotņu aizsardzība, kā arī sabiedrības rekreatīvā un izglītības funkcija, nevis ekonomiskās prioritātes. Attiecīgi sabiedrības interesēs būtu jāpārskata līdzšinējā dzīvnieku skaita samazināšanas prakse, t.sk. arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kam attiecīgi ir jāmaina tiesiskais regulējums.
