DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. decembrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

Eksperti: Reliģiju praktizēšanas tiesiskais regulējums ir atvērts un diskutējams

Sabiedrības integrācijas fonda organizētajā “Reliģiju kafejnīcā” darba devēji ar dažādu reliģiju pārstāvjiem diskutēja par reliģiju daudzveidību, tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem, atšķirībām un līdzāspastāvēšanu Latvijā. Eksperti norāda, ka, lai gan atsevišķas reliģijas, neraugoties uz Satversmē noteikto baznīcas nodalīšanu no valsts, likuma izpratnē ir šķietami labākā situācijā nekā citas, tomēr tas neierobežo sabiedrības reliģisko brīvību.

Klātesošie reliģiju pārstāvji pauda dažādu nostāju pret likumā ietvertajām normām un atsevišķu reliģiju izcēlumiem – kādam nav iebildumu pret šādiem formulējumiem un kādas reliģijas priekšnostatīšanu citai, kāds, savukārt, vēršoties Tieslietu ministrijā, pauž pārliecinošu nostāju par reliģiju vienlīdzību, runājot par likumdošanā lietoto terminoloģiju, kas pašreizējā redakcijā nav saskaņā ar visām reliģijām un to terminoloģiju, amatu nosaukumiem u.tml. Turklāt šī nevienlīdzība ietekmē arī tādus praktiskus aspektus kā nodokļu atlaides nekustamajam īpašumam, sakrālā mantojuma saglabāšanas atbalsta iespējas un citus.

Latvijas Dievturu Dižvadonis Andrejs Broks ir pārliecināts, ka valstī, kur reliģija ir nodalīta no valsts, tam būtu jāatspoguļojas arī likuma normās. Tas attiecas, piemēram, uz Dievturu iespējām oficiāli laulāt, tāpat kā tas atļauts citu atsevišķu reliģiju pārstāvjiem. Oktobrī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi grozījumus Civillikumā, paredzot arī dievturiem noteikt tiesības oficiāli laulāt, tomēr likuma grozījumu turpmākā virzība ir neskaidra.

Diskusijā par to, vai ir korekti kādas reliģijas dēvēt par tradicionālām un kādos apsvērumos tas balstīts, Andrejs Broks norādīja, ka ilgstoši Latvijā tradicionālās reliģijas ir bijis termins, kas ieviests Ulmaņu laikā, bet pasaule ir attīstījusies - šobrīd vairs nevarētu pastāvēt nevienlīdzība starp reliģiskajām organizācijām un cita statusa kopienām. Lai arī nav skaidrojuma, ko īsti nozīmē tradicionālās reliģijas, kāpēc tās ir tikai astoņas, kādi ir kritēriji, tomēr joprojām šis termins tiek lietots.

Diskusijas moderatore, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes praktiskās teoloģijas profesore Laima Geikina aicināja ieklausīties vienam otrā un censties izprast un veidot dialogu jeb domāt kopā par to, “kā mēs Latvijā būvēsim kopā dzīvošanas iespēju cilvēkiem ar dažādiem reliģiskajiem uzskatiem, tradīcijām, dzīves uzskatiem, tai skaitā neizslēdzot tos, kuri sevi dēvē par neticīgajiem.”

Katoļu priesteris Viļakas, Liepnas, Kupravas katoļu draudzēs Guntars Skutels norādīja, ka, likuma izpratnē runājot par reliģijām, būtiski atcerēties, ka tās ir arī saistības ar valsti, ka likums nav tikai privilēģijas, bet arī pienākums.

Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile, ieklausoties diskusijas dalībnieku viedokļos, norādīja, ka reliģisko organizāciju likums ir atvērts un neierobežo nevienu reliģiju, piebilstot, ka diskusiju un izvērtējuma rezultātā, tas var tikt pielāgots šodienas situācijai.

“Reliģiju kafejnīca” ir pasākumu kopums, kas aicina darba devējus atpazīt, apzināties un izprast reliģijas, dažādu konfesij

u un reliģisko kustību ietekmi uz darba vidi, izglītību un citām dzīves jomām ar mērķi veicināt savstarpējo izpratni.

Pasākuma ieraksts pieejams Sabiedrības integrācijas fonda facebook lapā. Pasākumu kopums “Reliģiju kafejnīca” tiek īstenots Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību" ietvaros.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU