“Tiesībsargs jau iepriekš vērsa atbildīgo iestāžu uzmanību, ka atslēgas vārds šīs jomas sakārtošanā ir līdzsvars. Proti, valstij jāparedz iespēja cilvēkiem naktī mierīgi gulēt, ierobežojot izklaides vietu tiesības izmantot skaņu pastiprinošās ierīces tādā mērā, ka tās netraucē naktsmieru, vienlaikus dodot iespēju uzņēmējiem pelnīt. Tomēr plānotās izmaiņas nevis ļauj runāt par jebkāda veida līdzsvaru, bet faktiski padziļina plaisu starp iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.
Uz ko norāda tiesībsargs?
Tiesībsargs norāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem (jau pieminētā līdzsvara nodrošināšanā), kas ietverti plānotajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos. Piemēram, nav skaidrs, kādēļ izklaides trokšņa esamība nakts (miega) laikā nav ierobežota vispār nedz diennakts, nedz nedēļas dienu, nedz arī gada griezumā. Faktiski izklaides vietas varēs trokšņot nepārtraukti.
Tāpat nav rodams skaidrojums iecerei, kas paredz pieļaujamo trokšņa līmeni līdz pat 901 dB(A2). Šāds troksnis var izraisīt kaitējumu (pat zudumu) dzirdei, un kopsakarā ar to, ka izklaides vieta var strādāt visu nakti un atskaņot mūziku, nenodrošina tiesības uz naktsmieru. Piedāvātais risinājums nenovērš arī zemo frekvenču skaņu traucējošās sekas. Kā tiesībsargam norādījis sabiedrības veselības eksperts, RSU profesors dr. med. Ivars Vanadziņš, tieši šāds zemo frekvenču troksnis nodara lielāko kaitējumu veselībai.
Trokšņa mērīšana – saskatāmi riski, ka no kontroles varēs izvairīties. Piemēram, pašvaldības policijai, uzsākot šo procesu, mūzikas atskaņošanas skaļumu varēs samazināt, attiecīgi nekonstatējot pārkāpumu. Tāpat mērījumi nebūs efektīvi gadījumos, kad blakus atrodas vairākas izklaides vietas, kur troksnis saplūst, ja vien nav veikta nepārtraukta trokšņa monitorēšana izklaides vietas iekštelpās.
Satraucoši, ka iespējamā izklaides vietu trokšņošana visu nakti skar vienu no vismazāk aizsargātajām grupām – bērnus. Atgādinām, ka tiesībsarga izpētē par mototrašu troksni3 eksperti norādīja – bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpātiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bērnībā, tiek traucēta lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas.
Ekonomikas ministrija norāda, ka ir vērtētas vairākas alternatīvas trokšņu problemātikas risināšanai, tomēr arī šajā kontekstā redzamas nepilnības. Tiesībsargs uzskata, ka risinājums ar laika ierobežojumu nav jāsaista ar darbības aizliegšanu pēc noteikta laika, bet gan skaļas mūzikas atskaņošanas ierobežojumu no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Šāda alternatīva nav vērtēta. Tāpat nav rodams ekonomisks skaidrojums, kāpēc cita iespējamā alternatīva – pienākums izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam aprīkot iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu rada nesamērīgu slogu komersantiem. Sabiedrībai ar konkrētiem aprēķiniem jāizskaidro, kādas ir būtiskākās izmaksas lielai daļai izklaides vietu.
Iespējamie risinājumi
Tiesībsarga ieskatā esošie Ministru kabineta noteikumi būtu jāpapildina ar normu, kas ļautu pašvaldībām pašām regulēt skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanas nosacījumus izklaides vietās. Īpaši atkarībā no konkrētās izklaides vietas specifikas vietējā teritorijā. Tas varētu sabalansēt cilvēku tiesības uz naktsmieru un izklaides vietu tiesības uz īpašumu. Vēl viens risinājums ir noteikt vienotu kārtību, ka izklaides vietās skaņu pastiprinošās iekārtas ir aizliegts izmantot no plkst. 23.00 līdz 7.00 (izņemot, ja trokšņa līmenis nepārsniedz 35 dB (A)). “Šis risinājums neliedz turpināt darbu izklaides vietai un vienlaicīgi nodrošina cilvēku tiesības uz naktsmieru. Proti, tad, kad cilvēki guļ, mūzika netiek atskaņota vai tiek atskaņota tādā skaļumā, ka tā netraucē naktsmieram,” piebilst R. Koņuševskis. Šo noteikumu ievērošanu varētu īstenot pašvaldības policija, izmantojot trokšņa mērītājus vai arī uzliekot pienākumu izklaides vietām ierīkot trokšņa kontroles monitoringa iekārtas.
Par izklaides troksni publiskajos pasākumos
Ekonomikas ministrija piedāvā izmaiņas arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tiesībsarga ieskatā tas jāpapildina ar normu, kas noteiktu vispārēju publisku pasākumu (ārtelpā) norises laiku no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, cita starpā paredzot īpašus izņēmuma gadījumus, kad pašvaldība var noteikt ilgāku norises laiku. Attiecībā uz bērnu pasākumiem jāparedz vēl īsāks norises laiks – līdz plkst. 22.00. Izņēmumi varētu būt valsts svētku pasākumi.
Tāpat tiesībsargs nerod racionālu izskaidrojumu, kādēļ pašvaldība varētu lemt par trokšņa lieluma palielināšanu, bet ne par tā samazināšanu. Iedzīvotāju interešu samērošanas nolūkos pašvaldībai būtu jāparedz tiesības lemt arī par mazāku trokšņa līmeni.
Būtiski likumā noteikt, ka trokšņa robežlielums 100 dB(A) neattiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē.
Tiesībsargs nevērtēs trokšņu kontroles efektivitāti
Jau pieminētajos MK noteikumu grozījumos un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumos paredzēts, ka Tiesībsarga birojam būs jāveic tiesiskā regulējuma pēcpārbaudes izvērtējums. Tiesībsargs iebilst šādai norādei, ņemot vērā, ka tā kompetencē ir izvērtēt pamattiesību ievērošanu, nevis trokšņa mērījumu kontroles efektivitāti. Turklāt šāda uzdevuma došana tiesībsargam ir pretrunā ar tiesībsarga neatkarības principu.
“Rezumējot, tiesībsargs neatbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvātās izmaiņas kopumā. Vienlaikus aicinām atbildīgās Saeimas komisijas pievērst uzmanību izklaides vietu trokšņa problemātikai, kas valstiski nav sakārtota vairāk nekā desmit gadus,” uzsver R. Koņuševskis.
Kas ir izklaides trokšņi?
Ikdienā mēs saskaramies ar dažādiem trokšņiem: satiksmes, rūpnieciska rakstura, ielu remontdarbu, sadzīves (kaimiņu), bet šajā reizē tiesībsargs analizē izklaides trokšņu problemātiku – tādus regulārus un traucējošus trokšņus, ko rada naktsklubi, bāri, kafejnīcas, terases, viesu nami u.tml. Kā tiesībsargam uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesors dr. med. Ivars Vanadziņš, izklaides trokšņi ir nevēlama skaņa, “kas ir nepareizajā laikā un nepareizajā vietā”, un tie var būt daudz kaitinošāki nekā citi, jo ir impulsīvi (lēkājoši), nevis vienmērīgi. Tas ir liels stresa faktors, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, pat dzīves ilgumu.
1 Piemēram, maksimālais rūpniecisko objektu vides trokšņa līmenis naktī ir 55 dB(A) publiskās apbūves teritorijā. Arī maksimālais satiksmes troksnis nakts laikā pieļaujams 55 dB(A).
2 Izsvarotais vidējais skaņas līmenis noteiktā laika posmā
3 Ko analizēja Satversmes tiesa 2017. gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03.
