DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. novembrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

LBAS nosūta rekomendācijas Valdības deklarācijai

Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savas rekomendācijas topošajai Valdības deklarācijai.

Tās strukturētas 14 tematiskajos aspektos, aptverot Latvijas darbinieku un arodbiedrības biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās prasības nākamajai valdībai.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Jaunajai valdībai novēlam atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, lai visi krīzes pārvarēšanas pasākumi tiek pieņemti nacionāli solidāri un līdzsvaroti, nepieļaujot, ka krīzes smagumu noveļ pārsvarā uz darbinieku un viņu ģimeņu pleciem.”

Savās rekomendācijās LBAS uzsver, ka ir jāpanāk inflācijas mazināšana, kas nodrošinātu tās kompensējošu mēru visai sabiedrībai – mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ne tikai mērķētām sabiedrības grupām. Nepieciešami instrumenti enerģētikas krīzes ietekmē radīto patēriņa cenu neadekvāta pieauguma kontrolei un atbalstam iedzīvotāju pirktspējas saglabāšanai.

Ir jāpaaugstina algas, lai segtu dzīves dārdzības pieaugumu un nodrošinātu, ka darbinieki saņem taisnīgu daļu no produktivitātes pieauguma, kā arī pasākumi, kuri veicinātu darba koplīgumu slēgšanu kā labāko veidu, lai panāktu taisnīgu atalgojumu un ilgtspējīgu ekonomiku, tajā pašā laikā nodrošinot uzņēmējdarbības izaugsmi un konkurētspēju.

Lai izpildītu Latvijas Saeimā plaši atbalstītās Eiropas Komisijas direktīvas par adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā noteikšanu uzstādītos principus, turpmāk nepieciešams minimālās algas līmeni pārskatīt katru gadu un to noteikt atbilstoši izmaiņām tautsaimniecībā un patēriņa tirgū, pievēršot īpašu uzmanību dzīves dārdzības pieaugumam. Lai tiktu izpildītas direktīvā noteiktās prasības par adekvātu minimālās algas līmeni par pamatu tiek ņemts direktīvas priekšlikums minimālās algas līmeni noteikt 50% apmērā no vidējās algas Latvijā, kā arī nodrošināt minimālās algas pirktspējas līmeni, kas spēj pie pilnas slodzes strādājošam cilvēkam nopelnīt līdzekļus pamatvajadzību segšanai.

Minimālās algas celšana ir jāvērtē sasaistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) pārskatīšanu. Lai no minimālās algas celšanas zemāko algu saņēmēji gūtu pēc iespējas lielāku pienesumu un minimālās algas celšana nodrošinātu iespējami lielu ienākumu nevienlīdzības mazināšanas efektu, ir būtiski pakāpeniski celt arī neapliekamo minimumu (NM), tajā skaitā, tā piemērošanas robežu lielākām algām.

Palielinot minimālo darba algu, mēnešalgas apmērs jāpalielina arī tiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kuri nodarbināti minimālajai algai tuvākajās mēnešalgu grupās, lai saglabātu atšķirības atalgojumā starp tiem darbiniekiem, kuriem darba izpildei nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes, t.sk. pedagogiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, Valsts meža dienesta darbiniekiem u.c.

Arvien biežāk izplatoties praksei veikt darbu attālināti, jānodrošina, ka arī sākot ar 2023. gadu no IIN tiek atbrīvoti izdevumi, ko par darbinieku, kurš nodarbināts attālināti, sedz darba devējs, kā arī ņemot vērā straujo inflācijas pieaugumu 2022.gadā, darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robeža būtu jāpalielina līdz 50 eiro.

Lai turpinātu veicināt jēgpilnu atbalsta instrumentu grozu ar mērķi motivēt darba devējus un darba ņēmējus iesaistīties sociālajā dialogā, kā arī papildus motivētu uzņēmumus slēgt koplīgumus, nepieciešams paplašināt IIN atvieglojumus, kas attiecināmi uz koplīgumos atrunātiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem, tajā skaitā, par augstāko un profesionālo izglītību, par transporta izdevumiem uz un no darba, par izmitināšanu.

Uzņēmumos, kuros aktīvi darbojas sociālie partneri ir novērojams izteikti zemāks ēnu ekonomikas līmenis, kā uzņēmumos, kuros arodbiedrības nav nodibinātas. Svarīgi celt sociālo partneru un to dalīborganizāciju kapacitāti un veicināt koplīgumu Latvijas uzņēmumos un ģenerālvienošanos tautsaimniecības nozarēs slēgšanu.

Lai atvieglotu streika pieteikšanas procedūru, saīsinātu pieteikumu par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu izskatīšanas termiņus, ir  nepieciešams veikt grozījumus Arodbiedrību likumā, Streiku likumā un Civilprocesa likumā. Tiesības streikot un tiesības apvienoties arodbiedrībās ir personu pamattiesības. Attiecīgām tiesībām ir jābūt ātri, saprotami un viegli īstenojamām, ievērojot likumos noteiktu procedūru. Lai arodbiedrības varētu efektīvāk pārstāvēt un aizstāvēt strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses, jāpaplašina arodbiedrību tiesības kolektīvo tiesību strīdu risināšanā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās struktūrā esošo apakšpadomju darbība ir jāizvērtē un jāatjauno prasība nodrošināt to darbību ne retāk kā reizi divos mēnešos.

Visas LBAS rekomendācijas Valdības deklarācijai lasiet šeit: https://arodbiedribas.lv/news/lbas-rekomendacijas-valdibas-deklaracija-ieklaujamajiem-uzdevumiem/

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU