Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver likuma nozīmi nozares izaugsmē: “Šie astoņi gadi ir pierādījuši, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā nav tikai atbalsta mehānisms, bet gan spēcīgs instruments sabiedrības labklājības veicināšanai. Sociālā uzņēmuma likums ir radījis stabilu pamatu uzņēmumiem, kas risina sabiedrībai nozīmīgus sociālos izaicinājumus, rada darba vietas un nodrošina pakalpojumus, kas citādi nebūtu pieejami. Mēs redzam, ka interese par sociālā uzņēmuma statusu nemazinās, un tas apliecina – cilvēki vēlas radīt jēgpilnas pārmaiņas. Labklājības ministrija turpinās atbalstīt sociālos uzņēmējus, nodrošinot konsultācijas, finansējuma iespējas un iniciatīvas, kas stiprina šo nozari un veicina tās ilgtspēju.”
Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā sociālā uzņēmuma statusu pavisam bija ieguvuši 404 uzņēmumi. Pašlaik Latvijā aktīvi darbojas 294 sociālie uzņēmumi. No tiem 61% uzņēmumu sniedz atbalstu sabiedrības grupām, kuras ietekmē būtiskas sociālās problēmas, piemēram, izglītības, veselības aprūpes, sporta un rekreācijas vai sociālo pakalpojumu pieejamība. Darba integrācijas jomā darbojas 20% uzņēmumu, nodrošinot nodarbinātības iespējas mērķa grupu pārstāvjiem. Savukārt 19% uzņēmumu rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi, īstenojot sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes vides un dzīvnieku aizsardzības vai kultūras daudzveidības jomā.
Sociālie uzņēmumi darbojas visā Latvijas teritorijā. No kopējā skaita 294 sociālajiem uzņēmumiem visvairāk atrodas Rīgā, kur darbojas 137 uzņēmumi, kas ir 47% no kopējā skaita, vēl 60 uzņēmumi jeb 20% darbojas Pierīgā. Savukārt Vidzemē darbojas 35 uzņēmumi, kas ir 12%, Kurzemē un Zemgalē katrā darbojas 24 uzņēmumi jeb 8% un Latgalē darbojas 14 uzņēmumi, kas ir 5%.
Sociālā uzņēmuma likums nosaka vairākus praktiskus atbalsta instrumentus. Piemēram, pašvaldību tiesības piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, publiskas personas tiesības nodot tai piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā, piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus. Sociālie uzņēmumi var saņemt kompensāciju par nodarbināto personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem veikto Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu devēja daļu, vienreizēju algas kompensāciju un darba devēja izmaksāto slimības naudu.
Viens no pieprasītākajiem atbalsta instrumentiem ir finanšu institūcijā ALTUM pieejamais grantu finansējums. Tas paredz līdz 40 000 eiro sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un līdz 200 000 eiro uzņēmuma attīstībai. Pēc sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas uzņēmumi var pieteikties grantam, iesniedzot biznesa plānu. ALTUM grantu atbalsta programmā, kas pieejama no 2024. gada, ar sociālajiem uzņēmumiem ir noslēgti 112 līgumi par kopējo summu 6,02 miljoni eiro. Vidējā granta summa ir 54 tūkstoši eiro.
Labklājības ministrija ik mēnesi saņem 4–6 pieteikumus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai. Lai atvieglotu kvalitatīvu biznesa plānu sagatavošanu, ministrija nodrošina bezmaksas konsultācijas sociālajiem uzņēmējiem.
Arī 2026. gadā tiks turpināta tradīcija rīkot Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kuras mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības atpazīstamību un sabiedrības iesaisti. Paralēli tiks īstenotas aktivitātes, kas stiprinās un attīstīs sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā. Informācija par plānotajiem pasākumiem būs pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā, sociālajos tīklos un medijos.
Projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) atbalstu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.
