Ministrs Artūrs Toms Plešs: "Latvijas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošana un ekonomiskā izaugsme nav iedomājama bez vides stāvokļa uzlabošanas. Vides kvalitātei pazeminoties, zaudē gan sabiedrība, gan vides problēmas negatīvi ietekmē cilvēka veselību, dabisko ekosistēmu stabilitāti, kā arī dabas resursu pieejamību un kvalitāti. Kvalitatīva vide, mazpārveidota daba un bioloģiskā daudzveidība ir pilnvērtīgas valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības neatņemami priekšnosacījumi un pamats. Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi ļaus efektīvi sasniegt vides kvalitātes mērķus."
VPP ir būtiskākais vides jomas politikas plānošanas dokuments, kas sniedz ietvaru tālākiem sasniedzamiem mērķiem un rezultātiem.
Pamatnostādnes ir izstrādātas atbilstoši Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam noteiktajām prioritātēm un Eiropas Zaļā kursa stratēģiskajiem mērķiem.
VPP ir noteikti visaptveroši vides politikas mērķi:
- Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu;
- Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku;
- Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību;
- Samazināt piesārņojumu.
Lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus, jāstrādā viedāk un jāsasniedz jauni rezultatīvie rādītāji. Klimata pārmaiņu jomā VPP paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un nodrošināt virzību uz klimatneitralitāti, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam, kā arī veicināt klimatnoturīgumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Resursu efektīvas izmantošanas jomā jānodrošina virzība uz atjaunojošu izaugsmes modeli - mērķtiecīgi paātrinot pāreju uz aprites ekonomiku. Pamatnostādnes paredz rīcību, kā tiekties uz nulles piesārņojuma mērķiem un pasākumus, kas veicami, lai samazinātu piesārņojuma nonākšanu gaisā un ūdenī. Tā, piemēram, uzlabot gaisa kvalitāti ikvienam iedzīvotājam, turpināt īstenot rīcības virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošanai, pilnveidot trokšņa pārvaldības sistēmu.
Pamatnostādnes paredz veicināt vides ilgtspējību un samazināt vides un klimata slodzi, kas saistīts ar ražošanu un patēriņu – tas viss ir jāpanāk, lai aizsargātu dabas resursus, kā arī iedzīvotāju veselību un tiesības dzīvot nepiesārņotā vidē. Bioloģiskās daudzveidības jomā tiek izvirzīti divi būtiski apakšmērķi: Bioloģiskās daudzveidības, tajā skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, un vērtīgo ainavu saglabāšana un dabas kapitāla saglabāšana un pārvaldība.
Pamatnostādņu projekta izstrādes laikā tika nodrošinātā plaša sabiedrības līdzdalība.
