DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. augustā, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses
1
1

FM: Cenu kāpums pārtikai un energoresursiem jūlijā paaugstina inflāciju līdz 21,5%

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija turpina paātrināties, sekojot citu Eiropas Savienības valstu tendencēm. 2022. gada jūlijā patēriņa cenu indekss palielinājās par 2,2% salīdzinājumā ar jūniju, kas ir ļoti augsta inflācija viena mēneša ietvaros. Neņemot vērā šā gada janvāra datus, kad patēriņa cenas mēneša griezumā palika nemainīgas, var secināt, ka cenu līmenis mēneša griezumā nepārtraukti ir audzis, sākot no 2021. gada janvāra jeb 19 mēnešus pēc kārtas. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl izteiktāks, palielinoties par 21,5%, kas ir straujākais cenu kāpums pēdējos 25 gados. Vēl straujāka inflācija Latvijā bija fiksēta vien pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Ņemot vērā augstās pārtikas un gāzes cenas pasaulē, gaidāmo siltumenerģijas tarifu palielinājumu tuvākajos mēnešos vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija visticamāk vēl pieaugs. Patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai šā gada nogalē.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Apzinoties straujo inflācijas kāpumu, valdība aktīvi meklē risinājumus, un rīt Ministru kabineta sēdē lemsim par plašu atbalsta programmu iedzīvotājiem, lai palīdzētu apkures sezonā norēķināties par siltumu un mazinātu cenu pieauguma ietekmi.”

Šā gada jūlijā Latvijā bija fiksēta otrā augstākā inflācija eirozonā. Augstāks patēriņa cenu pieaugums bija vien Igaunijā, kur cenas palielinājās par 22,7% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Jāatzīmē, ka inflācijas jautājums ir aktuāls ne tikai Baltijas valstīs vai Eiropā kopumā, bet visā pasaulē. Šā gada jūlijā vidējā gada inflācija eirozonā veidoja 8,9%, kas ir augstākais cenu kāpums kopš eirozonas nodibināšanas jeb no 1999. gada. Inflācija Turcijā arī sasniedza augstāko līmeni šajā gadsimtā, +79,6,5% gada izteiksmē. Inflācija šā gada jūnijā Apvienotajā Karalistē un ASV veidoja attiecīgi 9,4% un 9,1%, kas ir pēdējo 40 gadu augstākais rādītājs. Jāsecina, ka patēriņa cenu kāpums ir visaptverošs un fiksēts visos pasaules reģionos. Cenu atšķirības valstu griezumā nosaka atšķirīgs mājsaimniecību patēriņa grozs, importa struktūra, valdības un centrālās bankas īstenotā politika.

Ar dažiem izņēmumiem sadārdzinājās visas preces un pakalpojumi. Šā gada jūlijā lielāko devumu gada inflācijā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 24,3% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 6,2 procentpunktus jeb vairāk nekā ceturto daļu no fiksētās inflācijas.

Pārtikas produktu pieejamība atsevišķos pasaules reģionos un augošās cenas ir viens no aktuālākajiem tematiem inflācijas kontekstā visā pasaulē. Pēc Krievijas un Ukrainas vienošanās par graudaugu izvešanu no Ukrainas ostām, graudaugu un eļļas cenas pasaulē samazinājās. Atbilstoši ANO Lauksaimniecības un pārtikas organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss šā gada jūlijā samazinājās par 8,6%, salīdzinot par jūniju. Indeksa kritumu nodrošināja tieši graudu un eļļu cenas. Tomēr neapstrādātās pārtikas cenu indekss joprojām ir ļoti augstā līmenī – par 13,1% augstāks nekā pērnā gada jūlijā. Krievija un Ukraina ir vieni no lielākajiem graudaugu un eļļas ražotājiem un eksportētājiem pasaulē, līdz ar to kara apstākļos pārtikas cenas ir svārstīgas un atkal varētu palielināties. Papildus tam jāatzīmē, ka sausās vasaras dēļ Eiropā ir apdraudēta šā gada raža. Savukārt augstās gāzes cenas būtiski sadārdzināja minerālmēslu ražošanu, kas ietekmēs pārtikas cenas nākamgad. Līdz ar to joprojām pastāv riski, kas varētu paaugstināt pārtikas cenas.

Būtisku devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada jūlijā nodrošināja arī ar mājokli saistīto pakalpojumu sadārdzinājums par 83,8%, ko ietekmēja elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, cietā kurināmā cenu kāpums. Pēc gāzes tarifu pārskatīšanas no 1. jūlija gāzes cena kļuva par 151% dārgāka nekā pērnā gada atbilstošajā mēnesī. Ņemot vērā, ka būtiski palielinājies malkas un granulu pieprasījums, cietā kurināmā cenas strauji pieauga un šā gada jūlijā jeb par 99,8%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju. Elektroenerģija gada griezumā sadārdzinājās par 78,5%. Tomēr turpmākajos mēnešos pieaugums vēl palielināsies, jo rudenī gaidāms elektroenerģijas tarifu kāpums. Siltumenerģija bija dārgāka par 59,3%, ko lielā mērā ietekmēja dārgākā dabasgāzes cena. Ņemot vērā, ka tuvojas apkures sezona, vairākas pašvaldības plāno palielināt siltumenerģijas tarifu, līdz ar to arī siltumenerģijas cena turpmākajos mēnešos vēl palielināsies.

Lai arī degvielas cena šā gada jūlijā bija par 51,5% dārgāka nekā pērnā gadā jūlijā, pašreiz tā ir vienīgā patēriņa prece, kuras cenu dinamika var nedaudz uzlabot garastāvokli. Salīdzinot ar šā gada jūniju, degvielas cena ir samazinājusies par 3,9%. Degvielas cenu kritums turpinājās arī augusta pirmajā nedēļā, sekojot naftas cenu samazinājumam pasaules tirgos. Ņemot vērā vājos ekonomikas izaugsmes datus par šā gada otro ceturksni gan ASV, gan Eiropā, gan arī Ķīnā, pastāv bažās, ka pasaules ekonomikas attīstība varētu bremzēties. No otras puses, šā gada augusta sākumā OPEC valstis vienojās par naftas ieguves palielināšanu no šā gada septembra. Uz šī fona naftas cena turpina samazināties vairākas nedēļas pēc kārtas. Augusta sākumā Brent markas jēlnaftas cena sasniedza 94 ASV dolārus par barelu jeb to cenu līmeni, kas bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad naftas cena sāka strauji palielināties.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU