Decembrī apjomu pieaugumus gada griezumā uzrādīja 11 no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares, tajā skaitā arī lielākās nozares – kokrūpniecība (+ 3,5%), nemetālisko minerālu ražošana (+ 15,7%) un pārtikas ražošana (+ 1,7%). Būtisku pieaugumu uzrādīja arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+ 40,6%), savukārt izteikti nozīmīgākais apjomu kritums decembrī bijis datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (- 23,6%). Pieaugumi lielajās nozarēs nodrošināja, ka decembrī sasniegti augstākie ražošanas apjomi visa 2024. gada laikā.
Apstrādes rūpniecības nozarē 2024. gadā kopā ražošanas apjomi samazinājušies par 2,6%, ko noteica stagnācija Eiropas Savienības ekonomikā, kas savukārt veidoja nepietiekamu pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm un izejvielām. Lielāko negatīvo devumu starp apstrādes rūpniecības preču grupām veidoja sarukumi metālizstrādājumu un elektronikas/optisko ierīču ražošanā attiecīgi par 7,6% un 13,8%. Lai arī kopējie ražošanas apjomi ir samazinājušies, tomēr 10 no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares uzrādīja pieaugumus, no kuriem nozīmīgākie ir poligrāfijā (+ 7,4%) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+ 7,9%), kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (+ 17,4%). Savukārt starp lielākajām nozarēm, pārtikas ražošanā un kokrūpniecībā būtiskas izmaiņas pret 2023. gada apjomiem nav, bet nemetālisko minerālu ražošana augusi par 3,5%.
Elektroenerģija 2024. gadā saražota par 1,1% mazāk nekā 2023. gadā, ko noteica 15,4% samazinājums hidroelektrostaciju izlaidē, tikmēr koģenerācijas stacijas ražojušas par 7,6% vairāk nekā 2023. gadā. 2024. gads ir bijis izaugsmes gads ar saules paneļiem ražotajā elektroenerģijā, kas ražota deviņas reizes vairāk nekā 2023. gadā un veidoja 6,6% no visas kopējās saražotās elektroenerģijas 2024. gadā. Elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum 2024. gadā augušas par 2,6%, kas liecina par pozitīvām indikācijām kopējā valsts ekonomikā, kā arī par elektrifikāciju un kaitīgo izmešu apjomu samazināšanu, izmantojot vairāk elektroenerģiju degvielas un gāzes vietā.
Eiropas Komisijas konfidenču indekss liecina par noskaņojuma uzlabošanos Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ik mēnesi kopš pērnā gada jūlija, tomēr šā gada janvārī tas atkal pasliktinājies, rūpniekiem aptaujās norādot uz zemākiem pasūtījumu apjomiem un zemākiem sagaidāmajiem ražošanas apjomiem. Tikmēr noskaņojums visas Eiropas Savienības apstrādes rūpniecībā kopā turpinājis pasliktināties jau kopš 2022. gada sākuma. Savukārt S&P Global eirozonas apstrādes rūpniecības indekss šā gada februāra sākumā sasniedzis augstāko atzīmi, pēdējo astoņu mēnešu laikā apstājoties samazinājumiem pasūtījumu un ražošanas apjomos, tomēr tendences Eiropas valstīs ir visai atšķirīgas.
Kaut arī situācija Eiropas Savienības apstrādes rūpniecības nozarē ir visai sarežģīta, turpinās apjomu samazinājums, tomēr Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi pret iepriekšējiem mēnešiem palielinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Ja pašreizējie ražošanas apjomi tiks noturēti vai vēl vairāk palielināti 2025. gada ievadā, tad nozarē gada griezumā turpmāk sagaidāmi visai ievērojami apjomu palielinājumi. 2025. gadā izaugsme varētu sasniegt aptuveni 5%.
