Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas cenas tirdzniecības vietās atkal ik mēnesi pieaug arvien straujāk. Šā gada martā tās bija par 7,1% augstākas nekā pērnā gada martā, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2023. gada augusta. Šā gada pirmajā ceturksnī kopā pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas cenas auga par 6,1%, nepārtikas (bez degvielas) cenas samazinājās par 0,6% un degvielas cenas saruka par 1,8%.
Pārtikas preču augošās cenas ierobežo pirktspēju iedzīvotājiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem, tādējādi attiecīga dinamika atspoguļojas arī mazumtirdzniecības apjomos: šā gada pirmajā ceturksnī kopā mazumtirdzniecības apjomi samazinājās par 0,1%, tostarp pārtikas noiets saruka par 3,6%, nepārtikas (bez degvielas) mazumtirdzniecība pieauga par 2,3%, bet degviela tirgota par 0,6% vairāk.
Daļu no negatīvās ietekmes uz pārtikas un arī visas mazumtirdzniecības apjomu kritumu veido iedzīvotāju skaita samazināšanās par 0,9% šā gada pirmajā ceturksnī pret attiecīgo ceturksni pirms gada. Ja iedzīvotāju skaits nesamazinātos, visticamāk arī 0,1% kritums kopējos mazumtirdzniecības apjomos nebūtu piedzīvots.
Šā gada martā nepārtikas preču (bez degvielas) mazumtirdzniecība pieauga par 2,7%, degvielas noiets saruka par 0,5%, bet pārtikas preces tirgotas par 5,5% mazāk, nekā pērnā gada martā.
Nepārtikas preču pieaugumu šā gada martā 2,7% apmērā veidoja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecības pieaugums par 2,2%, kur pieaugums ik mēnesi vērojams jau ilgstoši kopš 2024. gada februāra, mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecības palielinājums par 5,6%, kā arī citu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (+3,2%), turpretī lielākie samazinājumi fiksēti mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (-7,1%) un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (-4,5%).
Eiropas Komisijas mazumtirdzniecības sentimenta indekss šā gada martā Latvijā ir bijis līdzīgs kā pērnā gada martā, tomēr pret iepriekšējiem mēnešiem tas ir sarucis gan šā gada februārī, gan martā. Turpretī patērētāju konfidence šā gada martā bija nedaudz augstāka nekā gadu iepriekš martā, bet ievērojami zemāka nekā pērnā gada novembrī. Lielo svārstīgumu patērētāju noskaņojumā pēdējā gada laikā noteica iedzīvotāju mainīgās prognozes par iespējām veidot jaunus noguldījumus nākamā gada laikā.
Šā gada pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi pie samērā labvēlīgiem apstākļiem nav uzrādījuši izaugsmi, kas liek pārskatīt arī turpmākās apjomu dinamikas prognozes. Turpinoties algu pieauguma pārsvaram pār inflāciju, sagaidāms, ka mazumtirdzniecības apjomi šā gada laikā varētu pieaugt par 1-2%.
