Ņemot vērā aktivizēto valsts izņēmuma klauzulu, kas attiecināma uz aizsardzības izdevumiem, šogad Budžeta plāna projekts papildināts ar informāciju par prognozētajiem vispārējās valdības budžeta izdevumiem aizsardzībai un aizsardzības investīcijām atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai (COFOG) un Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai.
Kopš pagājušā gada budžeta plāna projektā saskaņā ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem tiek sniegta informācija par neto nacionāli finansēto izdevumu pieaugumu, lai novērtētu tā atbilstību maksimāli pieļaujamajam izdevumu pieaugumam. Maksimāli pieļaujamais izdevumu pieauguma līmenis jeb fiskālā trajektorija ir iekļauta Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025.–2028. gadam, ko ES Padome apstiprināja šā gada janvārī.
Saskaņā ar prognozēm 2025. gadā vispārējās valdības kopējie ieņēmumi tiek novērtēti 44,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet kopējie izdevumi – 47,5% no IKP, budžeta deficīts – 2,9% no IKP, bet parāds – 48,9% no IKP. Savukārt 2026. gadam vispārējās valdības kopējie ieņēmumi tiek prognozēti 43,7% no IKP apmērā, kopējie izdevumi 47,0% apmērā, budžeta nominālais deficīts 3,3% apmērā, bet parāds 50,6% no IKP.
Budžeta plāna projektus eirozonas valstis vienotā termiņā – līdz 15. oktobrim – iesniedz Eiropas Komisijai (EK), kas izvērtē to atbilstību ES tiesību fiskālās disciplīnas normām. EK novērtējums nacionālajiem parlamentiem ir jāņem vērā, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2026. gadam skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
