SAFE ir viens no ReARM plāna pīlāriem un balstās uz ES kopīgu aizņemšanos kapitāla tirgos, nodrošinot dalībvalstīm ilgtermiņa aizdevumus, kas garantēti ar ES budžeta drošības rezervi. Latvija pašlaik izvērtē iespēju izmantot SAFE aizdevumu, lai stiprinātu savas militārās spējas un veiktu ieguldījumus tādās jomās kā artilērijas un tālās darbības raķešu sistēmas, dronu tehnoloģijas, pretgaisa aizsardzība, kiberaizsardzība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība.
“Eiropai ir nepieciešama nekavējoša un reāla rīcība, vienota stratēģija un spēcīgi signāli aizsardzības industrijai. SAFE instruments var būt pagrieziena punkts, taču tas jāveido vienkāršs, efektīvs un ar iespējami mazāku administratīvo slogu. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt militārās spējas, bet arī izveidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu Eiropas aizsardzības pamatu,” sanāksmē norādīja valsts sekretāre Baiba Bāne.
Latvija uzsvēra arī nepieciešamību iesaistīt stratēģiskos NATO partnerus, lai paplašinātu industrijas kapacitāti un efektīvāk reaģētu uz Ukrainas un citu sabiedroto vajadzībām.
“Lai palielinātu industrijas bāzi un reaģētu uz Ukrainas un citu sabiedroto vajadzībām, SAFE instrumentam jābūt atvērtam arī sadarbībai ar NATO partneriem. Īpaši ceram uz ātru Drošības un aizsardzības partnerības līgumu noslēgšanu,” uzsvēra Bāne.
Pašlaik ES Padomē tiek aktīvi diskutēts par SAFE regulas projektu. Tas paredz, ka dalībvalstīm pēc regulas stāšanās spēkā divu mēnešu laikā būs jāizsaka interese par aizdevumu, bet sešu mēnešu laikā – jāiesniedz investīciju plāns. Visi maksājumi būs jāveic līdz 2030. gada beigām, savukārt aizdevumu atmaksas termiņš varēs būt līdz 45 gadiem, ar iespēju pamatsummas maksājumus atlikt līdz 10 gadiem. Līdzekļus varēs izmantot gan kopīgiem, gan individuāliem iepirkumiem, ja tie būs atbilstoši identificēti un saskaņoti ar noteikumiem. Regulas projektu plānots saskaņot līdz šā gada jūnija beigām.
Sanāksmē tika īpaši akcentēta arī Krievijas agresijas pret Ukrainu ekonomiskā un finansiālā ietekme. EK un Zviedrijas ekonomikas institūts prezentēja aktuālo situācijas novērtējumu, norādot uz nepieciešamību saglabāt stingru un vienotu ES nostāju, kā arī turpināt finansiālu atbalstu Ukrainai. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī dezinformācijas apkarošanai un Krievijas ekonomikas faktiskā stāvokļa objektīvai analīzei.
“Šajos apstākļos ir būtiski saglabāt Eiropas vienotību un atbalstu Ukrainai kā mūsu visu kopīgai prioritātei. Mēs esam pateicīgi par Komisijas ātro rīcību pašlaik aktuālā un īstenotā Makrofinansiālā atbalsta instrumenta ietvaros un aicinām turpināt darbu pie risinājumiem, lai izmantotu iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus Ukrainas labā. Ir laiks sākt sarunas par finansējuma nodrošināšanu arī pēc 2026. gada – Ukraina nedrīkst palikt viena,” uzrunājot ministrus, norādīja Baiba Bāne.
Tāpat ECOFIN sanāksmē tika apspriesti aktuālie tiesību aktu priekšlikumi finanšu pakalpojumu jomā, sniegts atskats uz G20 un Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmēm, kā arī pieņemti Padomes īstenošanas lēmumi saistībā ar Atveseļošanas fondu.
