“Atbilstoši vairākiem avotiem Ukrainas budžeta un militāro vajadzību finansējuma trūkums nākamajos gados saglabāsies augstā līmenī. Mums jāturpina nodrošināt mūsu atbalstu Ukrainai – mēs nedrīkstam atstāt Ukrainu vienu šajā karā. Komisijas prezentētais priekšlikums inovatīvi izmantot imobilizēto aktīvu skaidras naudas atlikumus ļauj faktiski jau iepriekš nodrošināt Krievijas reparāciju maksājumus,” pauda valsts sekretāre Baiba Bāne.
Pašreizējā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma, kas ir spēkā no 2023. gada un pamata scenārijā paredz kara darbības izbeigšanos 2025. gada beigās, Ukrainai līdz 2027. gadam kopumā nodrošina pieeju 15,4 miljardiem ASV dolāru. Līdz šim Ukraina no SVF jau ir saņēmusi 10,6 miljardus ASV dolāru. Ņemot vērā neskaidrību par kara darbības ilgumu, kā arī Ukrainas valdības aplēses, ka finansējuma vajadzības saglabāsies ļoti augstas arī turpmāk, Ukrainas valdība septembrī ir pieprasījusi jaunu SVF programmu, par kuru būs jāvienojas līdz nākamā gada sākumam.
Savukārt Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi Ukrainai finanšu atbalstu teju 178 miljardu eiro apmērā, tostarp 3,7 miljardus eiro no peļņas, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas Centrālās Bankas (CBR) aktīviem. Pēc aktuālākajām Ukrainas Finanšu ministrijas aplēsēm 2026. gadā ārējā finansējuma vajadzības sasniegs apmēram 50 miljardus ASV dolāru, tāpēc būs nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu. Šobrīd lielākais nākamā perioda izaicinājums ES – nodrošināt Ukrainas finansējuma nepārtrauktību nākamajam periodam, jo bez ES iesaistes Ukraina nespēs pilnībā nosegt izdevumus.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā 2025. gada 10. septembra uzrunā “State of the Union” uzsvēra, ka Ukrainas finanšu atbalstam jāizmanto iesaldētie Krievijas Centrālās Bankas aktīvi. Ņemot vērā dalībvalstu ierobežoto fiskālo telpu, šis risinājums pašlaik tiek aktīvi apspriests ES līmenī.
“Mums jābūt pārliecībai par sankciju pagarināšanu, kas kalpotu kā stabils pamats, lai apspriestu ES dalībvalstu vai ES budžeta garantiju iesaisti. Lai arī ir nepieciešama diskusija par dažādajiem riskiem finanšu stabilitātei un eiro starptautiskajai lomai, taču lielākais risks ir bezdarbība un pieļaušana, ka Krievija regulāri pārbauda mūsu vienotību un kopīgās vērtības,” akcentēja Baiba Bāne.
Sanāksmē Latvija atkārtoti pauda gatavību sadarboties, arī turpmāk sniedzot visaptverošu palīdzību Ukrainai.
