“Oktobra dati rāda, ka ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju temps un apjoms turpina pārliecinoši pieaugt Latvijas tautsaimniecības apritē, sekmējot ekonomiku un iedzīvotāju labklājību. 2025. gada deviņos mēnešos no valsts budžeta šīm investīcijām ir izmaksāts divkārt vairāk līdzekļu nekā attiecīgajā periodā pērn. Prognozējam, ka kopumā šogad no valsts budžeta konkrētām investīcijām tiks novirzīti aptuveni 1,4 miljardi eiro, kas arī ir divkāršs apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu.* Tas apliecina stabilu progresu un virzību, lai Latvija pilnībā ieguldītu tai piešķirto ES finansējumu līdz 2030. gadam, kā tas bija izdevies visos iepriekšējos ES fondu periodos,” uzsver FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Būtiski, ka, apsteidzoši pārvaldot riskus, Latvijā tiek nodrošināta stabila un atbilstoša ES fondu investīciju plūsma, lai sekmīgi izpildītu arī EK noteiktos ikgadējos deklarējamo izdevumu mērķus.
Līdz šī gada oktobra vidum apstiprināti investīciju noteikumi par 95% no Latvijai pieejamā 4,2 miljardu eiro ES fondu finansējuma. Projektu atlases izsludinātas 3,3 miljardu eiro apmērā ~ 80%, tostarp apjomīgākās veselības veicināšanā un aprūpē, digitalizācijā, ilgtspējīgā mobilitātē un reģionu attīstībā.
Projektu līgumi noslēgti par 2,4 miljardiem eiro jeb nedaudz vairāk par pusi no pieejamā finansējuma. Lielākie ieguldījumi tiek virzīti mājokļu un publisko ēku energoefektivitātei, atjaunīgās enerģijas ražošanai, pētniecībai un inovācijām, digitālajiem risinājumiem, kā arī transporta infrastruktūras un ostu attīstībai.
ES fondu līdzfinansējuma maksājumi finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanai sasniedz 494 miljonus eiro, apjomīgākie – mājokļu energoefektivitātes un elektrovilcienu iegādes projektos, kā arī uzņēmējdarbības atbalstam finanšu instrumentu veidā. Līdz ar projektu intensīvāku ieviešanu 2025. gada otrajā pusē un turpmākajos gados – prognozējams būtisks izmaksātā ES fondu atbalsta palielinājums. Tas ir raksturīgi šai fondu cikla fāzei, jo pēc projektu līgumu noslēgšanas seko iepirkumi, projektēšana un būvdarbi vai pakalpojumu sniegšana, un lielākā daļa izdevumu tiek deklarēti vēlāk projekta īstenošanas gaitā. Atbilstoši ES regulējumam ES fondu projekti ieviešami līdz 2030. gadam.
Latvijas iedzīvotāji jau var izjust ieguvumus no 2021.–2027. gada perioda ES fondu investīcijām. Piemēram, līdz 2025. gada oktobrim ES fondu atbalsts palīdzējis 2,6 tūkstošiem cilvēku pilnveidot profesionālo kompetenci, uzlabota gaisa kvalitāte 23 tūkstošiem iedzīvotāju, veselības aprūpē piesaistītas 180 ārstniecības personas, un gandrīz 700 speciālistu pilnveidojuši zināšanas bērnu aizsardzības jomā. Nākamajos gados ieguvumu klāsts kļūs vēl plašāks un redzamāks, tai skaitā – tiks uzlabota mājokļu energoefektivitāte, mazināts plūdu risks, attīstīta videi draudzīga mobilitāte un pašvaldībās nodrošināti bezemisiju transportlīdzekļi.
Savukārt Atveseļošanas fonda (AF) plāna īstenošana tuvojas noslēguma fāzei – visiem projektiem un rādītājiem jābūt sasniegtiem līdz 2026. gada augusta beigām. Notiek reformu un investīciju projektu īstenošana, vienlaikus sadarbībā ar EK tiek vienkāršoti atskaitīšanās mehānismi, lai 2026. gada rudenī varētu iesniegt dokumentus pēdējā maksājuma saņemšanai.
Līdz šim par laikā izpildītiem AF plāna rādītājiem no EK saņemts jau vairāk nekā 1 miljards eiro jeb aptuveni 55 % no kopējā piešķīruma, savukārt rādītāju izpilde sasniedz ap 65 %. Līgumi par AF projektu īstenošanu ir noslēgti gandrīz 100 % apjomā, bet maksājumi finansējuma saņēmējiem pārsniedz 50 % no kopējā piešķīruma. Tas ir drošs pamats, lai līdz 2026. gada rudenim tiktu pilnībā sasniegti visi plānotie rezultāti. Atšķirībā no ES fondiem, AF finansējuma saņemšana valsts budžetā notiek tikai pēc tam, kad dalībvalsts ir īstenojusi reformas un projektus, sasniedzot noteiktos rādītājus saskaņā ar savu Atveseļošanas fonda plānu.
“Šobrīd galvenais uzsvars ir uz Atveseļošanas fonda plāna izpildi līdz 2026. gada rudenim, vienlaikus nodrošinot ES fondu investīciju apjoma kāpinājumu turpmākajos gados līdzsvarotā tempā. Vienlīdz svarīgi, lai investīcijas atbilstu aktuālajiem izaicinājumiem un valsts prioritātēm, piemēram, stiprinot valsts drošības, aizsardzības un noturības spējas. Tāpēc nepārtraukta investīciju progresa un vajadzību izvērtēšana, rosinot nepieciešamās finansējuma pārdales, ir efektīvs risku pārvaldības un iespēju izmantošanas rīks,” norāda A. Eberhards.
* ES fondu projekti vispirms tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp piešķirot avansus projektu īstenošanai. Pēc tam, pamatojoties uz iesniegtajām un apstiprinātajām izdevumu deklarācijām, EK atlīdzina Latvijai atbilstošo līdzfinansējuma daļu.
