EK prezentēja šā gada 19. martā publicēto stratēģiju, kas paredz labāk izmantot Eiropas vienoto tirgu, veicinot privāto uzkrājumu ieguldīšanu produktīvās investīcijās. Tās mērķis ir piedāvāt ES iedzīvotājiem plašāku piekļuvi kapitāla tirgiem un labākas finansēšanas iespējas uzņēmumiem. Tas veicinātu iedzīvotāju labklājību, ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.
Lai īstenotu uzkrājumu un investīciju stratēģijā noteiktos pasākumus, būs vajadzīgi gan ES noteikumi, gan arī pasākumi, ko sagatavos pašas dalībvalstis. Sanāksmē tika uzsvērta nepieciešamība īstenot koordinētus pasākumus un veicināt labās prakses apmaiņu, piemēram, par ieguldījumu konta priekšrocībām un potenciālo privāto ieguldītāju paradumu maiņu, finanšu pratības veicināšanu.
“Ja vēlamies, lai kapitāla tirgus Eiropā attīstās un dod reālu ieguldījumu tautsaimniecībā, mums jāveido noteikumi, kas vienkāršo un mazina šķēršļus pārrobežu kapitāla plūsmām. Privātajam kapitālam ir būtiska loma produktīvu investīciju veicināšanā mums nozīmīgos sektoros, nodrošinot Eiropas uzņēmumiem plašākas iespējas piesaistīt finansējumu izaugsmei Eiropā, nevis ārpus tās,” norādīja valsts sekretāre Baiba Bāne.
Latvija arī uzsvēra, ka ES līmenī būtu jāizvērtē dažādu valstu tirgu specifika un jāpiedāvā instrumenti, kas piemēroti ne tikai lielajām ekonomikām, bet arī mazākām valstīm, kurās finansējuma pieejamība ir īpaši aktuāla maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šādi pielāgoti risinājumi ļautu labāk novirzīt vietējos uzkrājumus un attīstīt arī reģionālos investīciju projektus.
Vienlaikus tika aktualizēts jautājums par vērtspapīrošanas mehānisma vienkāršošanu. Tas ļautu bankām atbrīvot resursus jaunu aizdevumu piešķiršanai uzņēmumiem un mājsaimniecībām, vienlaikus veicinot banku sektora ciešāku sasaisti ar kapitāla tirgus iniciatīvām.
Līdz šim Latvijā un citviet Eiropā vērtspapīrošanas tirgus attīstību galvenokārt kavējušas stingrās uzticamības pārbaužu, ziņošanas un kapitāla prasības, kas padara vērstpapīrošanas produktus dārgus un sarežģītus. Tāpēc Latvija aicina pārskatīt minētās prasības, vienlaikus uzsverot nepieciešamību saglabāt ar riskiem samērīgas banku noturības prasības, neradot finanšu stabilitātes riskus.
