DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma
1
1

Tiesneši un politologi LAMPĀ duelējas par tiesu neatkarību

Stipras un demokrātiskas valsts un sabiedrības spēks ir diskusijā. Valstij vajadzīgs visu valsts varas atzaru – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas – cieņpilns un neatkarīgs savstarpējais dialogs. Tikpat svarīgs spēlētājs ir sabiedrība, un atvērts dialogs ar sabiedrību var būt viens no līdzekļiem, kas garantē tiesu varas neatkarību.

Tās ir dažas no atziņām, kas izkristalizējās tiesnešu un politologu duelī piektdien sarunu festivālā LAMPA Tieslietu padomes organizētajā Temīdas teltī. Diskusijā “Kam vajadzīga tiesu neatkarība?” piedalījās Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, politologs Filips Rajevskis un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa. Diskusiju vadīja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Lelde Metla-Rozentāle. 

Visi diskusijas–dueļa dalībnieki bija vienisprātis, ka demokrātiskā, tiesiskā valstī nav apšaubāma nepieciešamība pēc tiesu varas neatkarības. Atšķirīgāks bija skatījums par to, cik lielā mērā un kā Latvijā tā tiek nodrošināta.

Tiesu varas pārstāvji pauda viedokli, ka daļa politologu un sabiedrības valsts jēdzienu redz ļoti šauri – tikai kā likumdevēja un izpildvaras varu un ar tām saistītās polittehnoloģijas. Šādā ierobežotā redzējumā no skata pazūd tiesa kā valsts vara, kuras statuss ir citādāks un kura tādēļ nevar iesaistīties politiskā cīņā par varu, jo tiesai nav un nevar būt politiskā kapitāla. Vienlaikus tiesu varai dots īpašs uzdevums – spriest tiesu un sekot, lai valstī nenotiktu politiskā patvaļa. Šādā šaurā redzējumā, pazeminot tiesu statusu varas dalīšanas mehānismā, tiek atvērti riski varas patvarīgai izmantošanai un korupcijai.

Savukārt politologi norādīja uz sabiedrības nozīmi varu līdzsvara saglabāšanā, jo faktiski vara nepieder ne izpildvarai, ne tiesai, bet tautai. Tādēļ būtiski, lai sabiedrība izprastu tiesas darbu un uzticētos, un tam ir nepieciešams atvērts dialogs ar sabiedrību.  

Domstarpības palika jautājumā par to, vai situācija ar lēmuma nepieņemšanu par bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā, pamatojot to ar politisko attieksmi viņas kā tiesneses nolēmumiem, ir vai nav uzskatāma par konstitucionālo krīzi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda viedokli, ka situācija, kurā viena vara antikonstitucionāliem līdzekļiem ietekmē citu varu, ir par tādu uzskatāma. Politologs Filips Rajevskis savukārt uzskatīja, ka, ja tā būtu krīze, tā būtu risināma likumdošanas ceļā.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka tiesu varas neatkarība ir jāstiprina, tai skaitā finansiālā neatkarība no izpildvaras, jo finanses ir efektīvs ietekmēšanas līdzeklis.

Jo īpaši neatkarīgas tiesu varas loma pieaugusi šībrīža ģeopolitiskajā situācijā, uz ko norādīja politoloģe Žaneta Ozoliņa. Arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzsvēra: Latvijas tiesneši ir arī Eiropas tiesneši, un Latvija nedrīkst pievilt uz to liktās cerības, ka tā ir tiesiska valsts ar demokrātisku valsts varas dalījumu. No tā atkarīgs arī tas, kā funkcionēs tiesiskums Eiropā, jo Latvija ir spēcīgs spēlētājs Eiropā. EST tiesnese uzsvēra, ka Latvijas tiesu sistēmas attīstība notiek pareizā virzienā, tiesneši sāk prasīt aizvien lielāku neatkarību, tiesu vara nostiprinās, un veidojas arī sabiedrības tiesiskā kultūra, kas to izprot un akceptē.

Šogad sarunu festivālā LAMPA 1. un 2.jūlijā Tieslietu padome aicināja uz kopīgu Temīdas telti ar daudzveidīgu programmu ne vien no aptvertā tematu loka, bet arī pasākumu formātu ziņā – bija gan viedokļu duelis, gan diskusijas, grāmatas prezentācija, bērnu rīta improvizācijas teātris, viktorīna un kopīga filmu skatīšanās.

Astoņu pasākumu norisē bija iesaistītas visas tiesu varas institūcijas, bet organizatoru pienākumus uzņēmās Augstākā tiesa, Rīgas apgabaltiesa, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, Latvijas Tiesnešu biedrība, Prokuratūra, Zvērinātu advokātu padome, Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Zvērinātu notāru padome un “Jurista Vārds”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU