Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 3,6 %.
IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās
(procentos)
IKP faktiskajās cenās 2022. gada 1. ceturksnī bija 8 136,4 milj. EUR
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2022. gada 1. ceturksnī
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares izaugsme novērtēta 5,3 % apmērā (tajā skaitā augkopībā pieaugums par 11,0 %, bet lopkopībā – par 2,3 %). Zivsaimniecības nozares pieaugums bija 3,6 %, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē vērojams samazinājums par 7,9 %.
Nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā deva sekmīgā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs – pieaugums par 8,3 % (izaugsme vērojama 19 nozarēs no 22). To būtiski veicināja koksnes un koka izstrādājumu ražošana (pieaugums par 7,7 %), kur ievērojams pieaugums (par 18,9 %) bija koka izstrādājumu ražošanā (finiera loksnes un koka paneļi, namdaru un galdniecības izstrādājumi, koka tara), savukārt samazinājums par 7,3 % zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā. Būtiski pieaugumi vērojami arī citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanā (12,9 %), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (19,5 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (42,0 %). Savukārt par 2,2 % samazinājās otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana.
Izaugsme par 12,0 % ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē nespēja kompensēt samazinājumu elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 19,3 %) un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 10,5 %), veidojot pārējās rūpniecības samazinājumu par 12,7 %.
Būvniecības nozares apjoma samazinājumu (par 8,4 %) ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi, pieaugošās būvizmaksas un saspīlētā politiskā situācija, kas radīja nestabilitāti loģistikas procesos. Samazinājums vērojams visās trijās būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecība samazinājās par 7,1 %, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 15,8 % un par 7,7 % mazāk veikti specializētie būvdarbi.
Covid-19 infekcijas mazināšanai noteikto ierobežojumu atvieglošana 2022. gada 1. ceturksnī pozitīvi ietekmēja visas trīs tirdzniecības apakšnozares – automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare pieaugusi par 4,2 %, vairumtirdzniecība – par 5,5 %. Mazumtirdzniecības pieaugumu (par 13,0 %) veicināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības kāpums par 20,0 % un pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 2,4 %.
Pakāpeniski samazinoties ekonomiskās darbības ierobežojumiem, transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu (par 3,0 %) pozitīvi ietekmēja gaisa transporta pārvadājumi (pieauga 3,3 reizes). Ūdens transporta nozare palielinājās par 13,4 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības – par 4,9 %, savukārt samazinājās pasta un kurjeru darbības (par 6,5 %), bet sauszemes un cauruļvadu transporta nozares attīstība saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī.
Pārvietošanās, pulcēšanās un epidemioloģisko ierobežojumu mazināšana sekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru pozitīvu attīstību (pieaugums par 83,8 %), ko veicināja izmitināšanas nozare – par 97,4 %, ēdināšanas pakalpojumu sniegšana – par 80,8 %.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 8,6 % ietekmēja apjoma pieaugums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 11,1 % un datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,3 %, savukārt informācijas pakalpojumi uzrādīja samazinājumu par 0,7 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 3,4 % apmērā pozitīvi ietekmēja finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības, kas pieauga par 41,1 %. Kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 6,3 % un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē par 0,1 %.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 16,7 % veicināja visas nozares, taču lielākie pieaugumi juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 26,9 %) un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 21,4 %).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares pieaugušas par 19,2 % (pieaugums vērojams visās apakšnozarēs). Vislielāko pieaugumu (2,3 reizes) uzrādīja pēdējos divos gados Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu visvairāk skartā ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare. Pieaugumi arī lielākajās apakšnozarēs: ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos – par 13,1 %, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 21,1 %, bet darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 40,9 %.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 1. ceturksnī palielinājās par 15,8 %, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.
Izlietojuma aspekts[*]
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir palielinājušies par 15,3 %. Mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem būtiski ietekmēja mīkstinātie Covid-19 ierobežojumi, un izdevumi attiecīgajās grupās palielinājās par 92,0 % un 50,5 %. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) palielinājušies par 12,6 %. Pārtikas preču patēriņš, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, palielinājies par 3,3 %.
Valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumi saglabāja iepriekšējā gada līmeni, palielinoties vien par 0,3 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 1,9 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 11,2 % un intelektuālā īpašuma produktos – par 24,6 %, bet ieguldījumi mājokļos un citās ēkās un būvēs samazinājās par 8,0 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 8,6 %. Preču eksports palielinājās par 6,8 %. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi, kā arī minerālprodukti. Pakalpojumu eksports palielinājies par 14,5 %, kura kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumi, datorpakalpojumi un citas saimnieciskās darbības.
Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 15,6 %. Preču imports palielinājās par 14,1 %, bet pakalpojumu imports – par 24,7 %. Preču importā visvairāk tika importēti minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas, bet pakalpojumu importa pieaugumu galvenokārt noteica transporta pakalpojumi, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.
IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2022. gada 1. ceturksnī
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 13,2 %, tai skaitā kopējā darba alga par 12,8 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 15,3 %.
Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās mākslas, izklaides, atpūtas un citu pakalpojumu nozaru grupā – par 29,3 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 17,7 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās – par 16,7 %. Pakalpojumu nozaru grupā kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 15,9 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 23,8 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 30,3 %.
Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 22. jūnijā.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
- CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
- Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
- Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
- Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Covid-19 krīze laikrindu analīzes jomā ir uzskatāma par notikumu, kas nav sezonāls, līdz ar to krīzes ietekme ar sezonālo koriģēšanu netiek izslēgta no datiem. Jāņem vērā, ka krīzes laikā gan nekoriģēti, gan sezonāli koriģēti dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām nekā tas ir bijis pirmskrīzes periodā. Papildu informācija par sezonālo koriģēšanu Covid-19 krīzes laikā pieejama https://github.com/CSBLatvia/SA-COVID-19-public/blob/master/SA-COVID-19-LV.md.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
[*] Sākot ar šī gada janvāri, Latvijas Banka maksājumu bilances sagatavošanā izmanto jaunu datu avotu – maksājumu karšu datus. Lai nodrošinātu nacionālo kontu laikrindas salīdzināmību, šīs izmaiņas pašlaik nav iekļautas nacionālo kontu preču un pakalpojumu eksporta un importa rādītājos. Plānots, ka nacionālo kontu laikrindā dati par 2020., 2021. un 2022. gada ceturkšņiem tiks iekļauti, veicot datu revīziju 2022. gada septembra beigās.
