Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Labklājības ministrija
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, kura apvieno vairāk nekā 80 biedru (puse no kuriem ir sociālie uzņēmumi), direktore Madara Ūlande likuma pieņemšanu vērtē pozitīvi: "Latvijā pirmoreiz tiek definēts, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kas ir sociālais uzņēmums, noteikti skaidri spēles noteikumi, ar kādiem ir jārēķinās, kāds ir darbības lauks un ietvars. Tomēr ir jāskatās, kā likums tiks piemērots un īstenots dzīvē, kā tas darbosies dzīvē un palīdzēs sociālajiem uzņēmumiem sasniegt gan sociālos, gan biznesa mērķus."
LV portāls skaidrojumā "Sociālā uzņēmējdarbība atstumtības mazināšanai" jau rakstīja, ka 1. aprīlī stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kurā noteikti gan kritēriji sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan valsts atbalsts šāda veida uzņēmējdarbībai. Sociālajiem uzņēmējiem paredzētas dažādas priekšrocības un atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp nodokļu atvieglojumi.
Granti – tikai SIA
Uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi, līdz 2022. gadam ir pieejams Eiropas Savienības finanšu atbalsts grantu veidā 12 miljonu eiro apmērā.
"Sociālajiem uzņēmumiem pēc jaunā likuma stāšanās spēkā jārēķinās – ja tie vēlēsies pretendēt uz grantu, jāveido sabiedrība ar ierobežotu atbildību," skaidro "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") Programmu attīstības departamenta vadītāja Madara Dambe-Krastkalne.
"Nepieciešams arī skaidrs redzējums, kāda sociālā problēma tiks risināta."
Biedrības un nodibinājumi, kas pieteikumus Labklājības ministrijas (LM) reģistram iesniedza un Sociālo uzņēmumu reģistrā reģistrēti līdz 1. aprīlim, uz grantu varēs pretendēt līdz 2018. gada beigām.
Interese par grantiem ir ar pakāpeniski augošu tendenci, saka "Altum" pārstāve. Līdz šim saņemti 27 pieteikumi, bet piešķirti septiņi granti par kopējo summu 393 000 eiro (granti variē no 20 000 līdz pat 133 000 eiro).
"Nereti pretendentiem ir vēlme apgūt grantu finansējumu, bet nav pietiekami skaidra redzējuma, vīzijas par biznesa ideju, neradot pārliecību par biznesa dzīvotspēju, kas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem granta saņemšanai," atzīst M. Dambe-Krastkalne. "Nepieciešams arī skaidrs redzējums, kāda sociālā problēma tiks risināta."
Sīkāka informācija par grantu programmu pieejama šeit.
Reģistrā – četri uzņēmumi
No 1. aprīļa darbu sācis Sociālo uzņēmumu reģistrs, kuru administrē LM. Tajā tiek reģistrēti gan sociālie uzņēmumi, kuri ieguvuši statusu pēc 1. aprīļa (sagaidāms, ka pirmie uzņēmumi tiks reģistrēti maijā), gan arī pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" dalībnieki, kuri ieguvuši pasākuma dalībnieka statusu līdz 1. aprīlim un saņēmuši "Altum" atbalstu. Aprīļa vidū tādi bija četri – uzņēmumi darbojas tādās jomās kā mākslinieciskā jaunrade, izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, bezalkohola dzērienu ražošana un sākumizglītība.
Pasākuma dalībnieka statusu līdz 1. aprīlim kopumā ir ieguvuši 98 sociālie uzņēmēji (48 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 40 biedrības, 10 nodibinājumi).
Uz jautājumu, vai jaunā likuma pieņemšana raisīs lielāku interesi par sociālo uzņēmējdarbību, LM Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis saka, ka "iesniegumu pieteikšana ir tikko sākusies, tāpēc par aktivitāti varēsim spriest pēc kāda laiciņa. Būs daļa uzņēmumu, kurus bez granta interesēs arī citi atvieglojumi, piemēram, iespēja saņemt lietojumā/īpašumā pašvaldību mantu, iespēja nodarbināt brīvprātīgajā darbā u. tml.".
Cēsu Jaunā pamatskola
Biedrības "Cēsu Jaunā skola", kas dibināta pirms pieciem gadiem, vadītāja Valda Malceniece stāsta, ka pārveidi par sociālo uzņēmumu veicināja tieši Sociālā uzņēmuma likumprojekta izstrāde. "Sapratām, ka esam izauguši no klasiskas biedrības un ejam uz uzņēmuma pusi. Bet mums nebija mērķa kļūt par parastu uzņēmumu, jo interesēja arī biedrības sniegtās iespējas, sociālā puse. Sociālā uzņēmuma likums palīdz turpināt darīt to, ko darām, saglabājot sabiedrisko mērķi. Likums palīdz saglabāt labās lietas, kas ir biedrībā, t.i., piesaistīt brīvprātīgos, ziedojumus, nekļūt par vienkārši pelnošu SIA, bet turpināt ieguldīt attīstībā."
"Likums palīdz saglabāt labās lietas, kas ir biedrībā, t.i., piesaistīt brīvprātīgos, ziedojumus, nekļūt par vienkārši pelnošu SIA, bet turpināt ieguldīt attīstībā."
Biedrība ir nodibinājusi izglītības iestādi "Cēsu Jaunā pamatskola", kuru pirmskolā apmeklē 54, bet skolā – 55 bērni. Patlaban skola "izaugusi" līdz sestajai klasei, un mērķis ir sagaidīt 9. klases izlaidumu un augt līdz vidusskolai, saka V. Malceniece, piebilstot, ka redz "iespēju augt nevis plašumā, bet ilgumā".
Skolai ir Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēta izglītības programma līdz 9. klasei, kas gan ir standarta, bet veids, kā to apgūst, ir atšķirīgs no citām skolām. Savulaik tāda bijusi arī biedrības dibināšanas ideja. "Sanācām kopā – vecāki, kas gribēja saviem bērniem citādu skolu, uz kompetencēm balstītu izglītību. Biedrība bija veids, kā to varēja sākt darīt, ļoti daudz ko darījām brīvprātīgi, piesaistot ziedojumus, piedaloties dažādos projektos. Ņemot vērā mūsdienu vajadzības, mēģinājām izkāpt no vecās skolas sistēmas," skaidro biedrības vadītāja.
Skola ir saņēmusi "Attīstības finanšu institūcijas "Altum" grantu – gandrīz 62 000 eiro, bet projektā 10% ir biedrības līdzfinansējums. Kopējā projekta summa ir ap 68 000 eiro.
Ir vairākas neskaidrības
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja M. Ūlande norāda, ka, pieņemot jauno likumu, ne viss tomēr ir atrisināts: "Ceram, ka ministrija no savas puses skaidros un izglītos sociālos uzņēmējus, kā izmantot likumiskās iespējas, jo likumā ir vairākas normas, par kurām nevar uzreiz pateikt, kā realitātē tās piemēros, kā veiks kontroli un uzskaiti. Vairāk tas saistās ar gada atskaitēm, rādītājiem, kas ir jāsasniedz sociālajiem uzņēmumiem, ar to, kā kontrolēs sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iesaisti sociālajā uzņēmējdarbībā. Vai ministrija pietiekami ātrā laikā tiks galā ar pārbaudēm."
16. maijā notiks ikgadējais sociālās uzņēmējdarbības nozares pasākums – "Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018", kas šoreiz veltīts investīciju piesaistei sociālajai uzņēmējdarbībai.
