Tikai 9% aptaujas dalībnieku1 ir atzinuši, ka jautājums par neparedzētām situācijām ģimenē ir pārrunāts un ir skaidra vienošanās par rīcību gadījumā, ja kāds no ģimenes locekļiem smagi saslims vai, sliktākajā gadījumā, nomirs. Vēl 18% tematu ir pārrunājuši, bet nav konkrētas vienošanās par rīcību. Savukārt no tiem, kas nākotni nav apsprieduši, 33% vismaz saprot, ka to vajadzētu darīt, bet 40% respondentu ir kategoriski un norāda, ka nekas nav pārrunāts un to darīt arī negrasās.
“Tā ir strausa politika – iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā. Nopietna, pieaugušu cilvēku attieksme būtu smagos jautājumus izrunāt un vienoties par konkrētu rīcību gadījumā, ja notiek kas neparedzēts. Tāpat nopietna attieksme pret sevi un saviem tuviniekiem būtu sakārtot finanšu un juridiskos jautājumus, piemēram, apdrošināt dzīvību ar vai bez uzkrājuma. Bez uzkrājuma tas ir drošības garants ar zemākām izmaksām, savukārt ar uzkrājumu – biezāks drošības spilvens nebaltai dienai,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.
Būtiski, ka ģimenes sarunas par smagām tēmām ir nemainīgi retas – līdzīgā aptaujā, kas bija veikta 2021. gada sākumā, arī tikai 9% aptaujāto atzina, ka ir runājuši un vienojušies par konkrētu rīcību, bet 72% respondentu savās ģimenēs nākotnes scenārijus un rīcības modeļus nebija apsprieduši.
Rūpes par nākotni Latvijā kopumā nav pietiekamas – finansiālās drošības spilvens ir plāns, nav sakārtoti juridiskie jautājumi ģimenē, piemēram, laulību līgums, testaments, pilnvaras. Dzīvības apdrošināšanu kā nākotnes finanšu atbalsta veidu ir izvēlējušies 35% iedzīvotāju, 46% veido naudas uzkrājumus, bet vēl 12% krāj kapitālu citos veidos, liecina aptaujas dati. Savukārt par juridisko jautājumu sakārtošanu ir parūpējusies vien trešdaļa aptaujāto, no tiem 11% ir sagatavojuši dažādas
1 Aptaujā 2022. gada aprīlī piedalījās 1008 respondenti no 18 līdz 74 gadu vecumam visā Latvijā.
