Sanāksmes laikā ministri apmainījās ar viedokļiem par jaunākajiem notikumiem dabasgāzes apgādes kontekstā, norādot ka ES dalībvalstīm ir jābūt vienotām attiecībā uz dabasgāzes piegādēm no Krievijas Federācijas un jāpauž saskaņoti vēstījumi.
Ekonomikas ministrs informēja citas ES dalībvalstis par Latvijas valdības pieņemtajiem lēmumiem un Latvijas stratēģiskiem soļiem, lai atteiktos no dabasgāzes piegādām no Krievijas un nodrošinātu pastāvīgu energoresursu pieejamību patērētājiem, kā arī rastu alternatīvus resursu piegādes avotus, piedāvājot optimālāko risinājumu dabasgāzes drošības nodrošināšanai arī izmaksu efektīvitātes ziņā.
“Ir kritiski svarīgi panākt visu ES dalībvalstu un energokompāniju vienotu izpratni par to, ka par gāzi rubļos nemaksāsim. ES jāmazina un jāizbeidz aktarība no Krievijas dabasgāzes importa. Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu tiek atbalstīta ar milioniem eiro, ko Eiropas Savienība samaksā par energoresursiem. Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no 2023. gada. Latvija ir izstrādājusi stratēģiju, kas ļaus to nodrošināt – šobrīd aktīvi strādājam pie Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas, strādājām ar reģionāliem partneriem pie saškidrinātās dabasgāzes risinājumiem, ilgtermiņā plānojam attīstīt arī nacionālo SDG termināli. ES ir jāseko mūsu piemēram - ilgtermiņā jādomā par plašāku vietējo resursu izmantošanu un dekarbonizāciju, t.sk. aktīvāk izmantot arī tādus vietējus resursus kā kūdru,” sanāksmē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Vienlaikus sanāksmes laikā ministrs arī pauda solidaritāti ar Poliju un Bulgāriju, kas ir saskārušas ar dabasgāzes piegāžu pārtraukumu no Krievijas puses. Pateicoties abu valstu īstenotajiem energoapgādes drošuma stiprināšanas pasākumiem, pašlaik ne Polijā, ne Bulgārijā nav nepieciešams ieviest patēriņa samazinājumu.
Francijas prezidentūras lēmums par ES ārkārtas enerģētikas ministru sanāksmes sasaukšanu tika pieņemts kā reakcija uz gāzes piegāžu pārtraukumu dažās ES dalībvalstīs.
