DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. decembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika
2
2

2022. gada svarīgākais vēlēšanu notikums – 14.Saeimas vēlēšanas

2021. gadā sarīkotas un sekmīgi novadītas divas pašvaldību vēlēšanas: 5. jūnijā – kārtējās pašvaldības domes vēlēšanas un 11. septembrī – Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas.

2021. gadā notikušas 46 Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdes, kurās kopā pieņemti 53 lēmumi par jautājumiem, kas skar vēlēšanu, likumu ierosināšanu un parakstu vākšanu sagatavošanu un norisi. CVK sēdēs apspriesti priekšlikumi vēlēšanu, tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas normatīvo aktu pilnveidošanai. Arī šajā gadā CVK turpināja darbu, lai nodrošinātu vienveidīgu un pareizu vēlēšanu jomu regulējošo tiesību aktu piemērošanu, sekmētu vēlētāju un Latvijas iedzīvotāju informētību un zināšanas par vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas kārtību un norisi. Tāpat CVK pārstāvji piedalījušies arī Saeimas komisiju sēdēs, sagatavojot nepieciešamos priekšlikumus grozījumiem vēlēšanu likumos un konsultējot likumdevēju jautājumos, kas skar vēlēšanu likumdošanas pilnveidošanu.

“Šajā gadā bija daudz izaicinājumu - gan saistībā ar pašvaldību vēlēšanu sarīkošanu, ieviešot elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru un nodrošinot ērtākas balsošanas iespējas vēlētājiem, gan uzsākot gatavošanos nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un risinot budžeta jautājumus, lai nepietiekamā finansējuma dēļ neciestu vēlēšanu kvalitāte un vēlētāju intereses. Arī nākamais gads solās būt spraigs,  darāmā būs daudz, jo nākamgad notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kurās arī pirmo reizi vēlētāju uzskaitei izmantosim elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru. Vienlaikus mūsu mērķis ir turpināt meklēt risinājumus, lai  attīstītu un stiprinātu CVK IT kapacitāti, jo informācijas tehnoloģiju nozīme vēlēšanās tikai turpina pieaugt,” norāda priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pašvaldību vēlēšanu sarīkošana

Šogad plānoto vienu pašvaldību vēlēšanu vietā, sekmīgi tika sarīkotas divas  - 5. jūnijā kārtējās pašvaldību vēlēšanas 40 vēlēšanu apgabalos un 11. septembrī Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas,  jo  Satversmes tiesa atzina, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ņemot vērā to, ka Satversmes tiesa lēmums stājās spēkā tikai īsu brīdi pirms 5.jūnija vēlēšanām un skāra vēlēšanu apgabalu robežas,  likumdevējs noteica, ka vēlēšanas šajos apgabalos rīkojamas atsevišķi.

Šogad vēlēšanu sarīkošana bija saistīta ar daudziem izaicinājumiem – tās norisinājās jaunajās – lielākās -  administratīvajās teritorijās un vīrusa infekcijas Covid-19 pandēmijas apstākļos, pirmo reizi vēlētājiem, kuri vēlēšanu laikā uzturējās ārvalstīs, tika nodrošināta iespēja balsot pa pastu, un vēlētāju uzskatei pirmo reizi tika izmantots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs vēlēšanu iecirkņos, kas vēlētājiem deva iespēju balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī. Par elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, kuru izstrādāja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopīgi ar Centrālo vēlēšanu komisiju, tika iegūta arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares balvu “Platīna pele 2021” kategorijā “Valsts digitālā transformācija” sadaļā “Pakalpojumi”.

Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku atalgojuma paaugstināšana

2021. gadā CVK ir izdevies panākt valdības un Saeimas atbalstu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu un darbinieku atalgojuma palielināšanai. Šim mērķim 2022. gada budžetā piešķirts papildu finansējums 1 909 875 eiro apmērā, kas ļaus nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu 14. Saeimas vēlēšanu rīkošanā nodarbinātajiem pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, kā arī palielināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas dienā. Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu darba tarifa stundas likmes 2022.  gada Saeimas vēlēšanās atkarībā no vēlēšanu komisijas veida un vēlēšanu iecirkņa lieluma plānots palielināt komisijas priekšsēdētājam robežās no 7,78 līdz 11,97 eiro, vēlēšanu komisijas sekretāram – robežās no 7,00 līdz 10,10 eiro un komisijas loceklim – robežās no 6,00 līdz 7,78 eiro. Salīdzinājumam 2018. gada Saeimas vēlēšanās vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa darba stundas tarifa likme bija 2,70 eiro. Ēdināšanas izdevumu kompensāciju būs iespējams palielināt no līdzšinējiem 5,69 eiro dienā līdz 8,00 eiro dienā, pielīdzinot šīs kompensācijas apmēru Latvijā noteiktajam komandējuma dienas naudas apmēram.

Reģistrētās vēlētāju iniciatīvas

2021. gadā CVK reģistrēja divas vēlētāju iniciatīvas parakstu vākšanai – likumprojektu par 2012. gada 8. novembra grozījumu likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” atcelšanu un likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.  2020. gadā reģistrētajai iniciatīvai tautas nobalsošanas ierosināšanai par Saeimas atsaukšanu šogad tika pievienotas vēl divas iniciatīvas grupas, kuras bija tiesīgas vākt parakstus. Savukārt trīs iesniedzējiem pēc iepazīšanās ar likumprojektiem un citu iestāžu sniegtajiem viedokļiem tika  iniciatīvas reģistrēšana tika atteikta, jo likumprojekti nebija pilnīgi izstrādāti pēc satura un  neatbilda Satversmes 78. pantam.

2022. gada prioritātes

14. Saeimas vēlēšanas

2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputātu. Līdz ar to nākamgad turpināsies aktīvs darbs, lai sagatavotos vēlēšanām, kurās pirmo reizi vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas sekmīgi tika izmantots jau šā gada pašvaldību vēlēšanās. Tas ļaus bez papildu administratīvā sloga – vēlētāja apliecības izņemšanas – vēlēšanās piedalīties vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pases, jo turpmāk dalību vēlēšanās atzīmēs elektroniski, nevis ar spiedogu pasē vai vēlētāja apliecībā. Vēlētāju reģistra izmantošanai, lai pārbaudītu personas tiesības vēlēt, vēlēšanu iecirkņos tiks izmantotas viedierīces. Vienlaikus vēlētāju reģistra izmantošana Saeimas vēlēšanās dos iespēju vēlētājiem ārvalstīs  ērtāk pieteikties balsošanai pa pastu, jo arī šajā gadījumā vairs nebūs nepieciešams uzrādīt pasi spiedoga izdarīšanai, bet būs tikai jāaizpilda un vēlēšanu komisijai jāiesniedz iesniegums. Šajās Saeimas vēlēšanās vēlētājiem ārvalstīs pirmo reizi būs iespēja balsošanai pa pastu pieteikties elektroniski un arī vēlēšanu materiāli šiem vēlētājiem tiks nosūtīti elektroniski – e-pastā.

Vēlēšanu vadības sistēmas Saeimas vēlēšanu moduļa iegāde

2021. gadā tika pabeigta CVK vēlēšanu vadības sistēmas bāzes un pašvaldību vēlēšanu moduļa iegāde un ieviešana, un šobrīd turpinās  darbs pie sistēmas papildināšanas, izstrādājot un iegādājoties valsts īpašumā arī Saeimas vēlēšanu vadības moduli, kā arī nodrošinot sistēmas tehnisko pavadīšanu. Vēlēšanu vadības sistēma vēlēšanās nodrošina kandidātu sarakstu sagatavošanu, iesniegšanu un publicēšanu, vēlēšanu zīmju maketu sagatavošanu, vēlēšanu gaitas dokumentēšanu vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārvalstīs, vēlētāju aktivitāšu apkopošanu un publiskošanu, vēlēšanu zīmju skenēšanu, vēlēšanu rezultātu apkopošanu un publicēšanu, balsu skaitīšanas protokolu sagatavošanu. Kandidātu sarakstu iesniegšanas un vēlēšanu laikā tiek nodrošināts arī atbalsts sistēmas lietotājiem - kandidātu sarakstu gatavotājiem, deputātu kandidātiem, pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām Latvijā un ārvalstīs.

Iestādes IT kapacitātes stiprināšana

Ņemot vērā 2019. gadā izvirzīto mērķi, – iegādāties valsts īpašumā vēlēšanās izmantotos IT risinājumus, 2022. gadā jāturpina darbs pie CVK IT kapacitātes stiprināšanas, plānojot iestādes IT jomas attīstību un meklējot iespējas piesaistīt finansējumu papildu IT darbinieku algošanai, kā arī vēlēšanu vadības sistēmas un parakstu vākšanas sistēmas uzturēšanai un attīstībai. Lūdzot papildu nepieciešamo finansējumu nākamā gada budžetā,  CVK vērsa uzmanību uz iestādes nepietiekamo IT kapacitāti un kritisko nepieciešamību rast risinājumu papildu IT darbinieku algošanai un iestādes rīcībā esošās IT infrastruktūras uzturēšanai. Šogad finansējums šim mērķim netika rasts, taču, turpinot attīstīt IT izmantošanu vēlēšanās, risinājums nākotnē būs jārod. Pašlaik CVK ir divi IT speciālisti, taču, lai uzraudzītu un attīstītu vēlēšanu IT infrastruktūru  mūsdienu tehniskajām un drošības prasībām atbilstošā kvalitātē, būtu nepieciešams papildus piesaistīt vēl četrus IT speciālistus - IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko IS administratoru, IT drošības pārvaldnieku, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu esošajiem CVK IT speciālistiem.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU