Pētījumā tika noskaidrots, ka zivīm šobrīd visnozīmīgākā upe ir Gauja, tai seko Daugava un Venta. Kā uzsver vadošais “BIOR” pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būs ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti. Es ļoti ceru, ka šis būs labs pamats dabas vērtību atjaunošanai,- pauž D.Ustups.
Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija Dabasdati.lv, kurā iedzīvotājiem ziņoja par upēs konstatētajiem škēršļiem.
Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, HES ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, tai cieši pietuvotos Daugava, savukārt trešajā vietā izvirzītos Ogre.
Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē upju zivju faunu ir migrācijas šķēršļi, turklāt upes var ietekmēt gan viens individuāls šķērslis, gan vairāku šķēršļu kaskāde.
Pētījumā identificēti pieci visnozīmīgākie zivju migrāciju ietekmējošie šķēršļi (Ventas rumba, Staiceles papīrfabrikas aizsprosta paliekas Salacā, Iecavas HES, Dobelnieku HES Mazajā Juglā un Braslas HES), kā arī 53 citi nozīmīgākie individuālie šķēršļi, kuru ietekmes samazināšana dotu vislielāko tūlītējo ieguvumu zivju faunas aizsardzībai. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse no nozīmīgākajiem šķēršļiem ir HES.
Šķēršļu kaskādes ietekmi nosaka pati upe un kaskādē esošo šķēršļu skaits. Novācot pilnīgi visus sateces baseinā esošos šķēršļus, vislielākais ieguvums būtu Daugavā, taču ļoti lielu pienesumu sniegtu visu šķēršļu nojaukšana arī Gaujā, Dienvidsusējā, Bērzē un citās upēs.
Zīmīgi, ka vairākos gadījumos sagaidāmais efekts pēc kāda šķēršļa nojaukšanas vairākkārtīgi palielinās, ja tiek nodrošināta zivju migrācija lejpus šī šķēršļa esošajās upēs. Vislielākais ieguvums sagaidāms virs Rīgas HES un citiem Daugavas HES esošajās upēs, taču ļoti lieli uzlabojumi ir sagaidāmi, novācot šķēršļu kaskādes arī Tirzā, Amatā un citās upēs. Pētījuma rezultāti ļaus palielināt upju apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti.
Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondā ir paredzēts speciāls finansējums upju stāvokļa uzlabošanai un šī projekta rezultāti ļaus upju apsaimniekotājiem izdarīt informētu izvēli un šķēršļu izvākšanu vai citus apsaimniekošanas pasākumus īstenot upē, kurās šo pasākumu īstenošana sniegs vislielāko pienesumu zivju faunas aizsardzībai.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” ir viens no lielākajiem zinātniskajiem Institūtiem Latvijā. Tā Zivju resursu pētniecības departaments veic zivju krājuma novērtēšanu Latvijā un ir iesaistījies vairākos Latvijas un starptautiskajos upju zivju faunas izpētes un aizsardzības projektos.
Apjomīgais pētījums veikts ar Latvijas Vides Aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
