Izsakot atbalstu priekšlikumam topošajā Pašvaldību likumā noteikt Rīgas kā valsts galvaspilsētas statusu, Valsts prezidents runā izcēla tās nozīmi: “Valsts galvaspilsētas loma norāda uz Rīgas dzinējspēka nozīmi kā ekonomikā, tā izglītībā, zinātnē un kultūrā. Galvaspilsētas loma izceļ arī Rīgas atbildību pret valsti kopumā. Tas nozīmē, ka Rīgas stratēģiskajai attīstībai jānorit saskaņā un kopskatā ar mūsu valsts attīstības redzējumu.”
Runājot par sabiedriskajai apspriešanai nodoto jauno Rīgas attīstības programmu 2021.–2027. gadam, E. Levits izcēla tajā ietverto domu par Rīgu kā Ziemeļeiropas metropoli, kas iezīmē Rīgas vadošo lomu reģionā un paredz atbilstoši uzlabot rīdzinieku dzīves apstākļus, ievērojot līdzsvaru starp dažādām jomām. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja dialogu ar Rīgas apkaimju biedrībām pilsētas nākotnes plānošanā kā uzteicamu tiešās demokrātijas izpausmi.
Valsts prezidents atzīmēja, ka jaunā Rīgas Dome ir paudusi apņēmību būt atvērta un caurlūkojama savā darbībā un “mēs visi pēc šāda vadīšanas stila bijām noilgojušies”.
Atzinīgi Valsts prezidents novērtēja arī darbu pie ieguldījuma ilgtspējas labā, atzīstot, ka “Rīgai jādod nozīmīgs ieguldījums valsts kopīgajā zaļā kursa īstenošanā, kas prasa būtisku emisiju samazinājumu”.
Tajā pašā laikā Valsts prezidents akcentēja: lai arī attīstība norit pareizajā virzienā, nepieciešami konkrēti plāni, lai ambīcijas īstenotu un panāktu Tallinas un Viļņas straujo izaugsmi, kas pēdējā laikā apsteigušas Rīgu.
Runājot par Rīgas attīstības plāniem, Valsts prezidents ar ekonomiskās aktivitātes datiem kā perspektīvu izcēla Rīgas Metropoles areāla izveidošanu: “Ja mēs gribam attīstīt valsti, mums jāattīsta Rīga un Pierīga. Tās kopā ir un būs visas valsts attīstības motors.”
Atgādinot par Rīgas vēsturiskā centra esamību UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, E. Levits aicināja neapdraudēt vēsturisko centru “ar nepārdomātu, pilsētvidē neiederīgu jaunu ēku iestarpināšanu”, savukārt pilsētas centra namos “pāriet uz elastīgāku redzējumu, piemēram, saglabājot vēsturiskās fasādes un atļaujot telpu plānojuma izmaiņas – tas radītu ērtākus dzīves apstākļus un vairāk ēku pielietojuma iespēju”.
E. Levits rosināja Rīgas domi finansiāli atbalstīt pirmā mājokļa iegādi jaunajām ģimenēm, kuru finansiālās iespējas ir stipri ierobežotas, kas būtu ieguldījums gan pilsētvidē, gan demogrāfijā.
Valsts prezidents pievērsās arī Rīgas vietai reģiona un starptautisku infrastruktūras projektu attīstībā, tai skaitā Rail Baltica un Trīs jūru iniciatīvas ietvaros.
Ņemot vērā to, ka Rīga ir valsts zinātnes, izglītības, kultūras un inovāciju attīstības centrs, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību veidot ciešu sadarbību starp šīm jomām, lai veidotu tā saucamos izcilības pudurus, kādi jau šobrīd ir izveidojušies, piemēram, Jaunajā Teikā, kur “divu kvadrātkilometru rādiusā rodas 42 % no Latvijas IKT produkcijas apgrozījuma” vai materiālzinātnēs, piemēram, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta paspārnē.
E. Levits aicināja Rīgas domi stiprināt tā saukto zināšanu jūdzi Daugavas kreisajā krastā. “Man jāsaka, ka šī zināšanu jūdze Rīgai būtu arī labs zīmols. Tajā ir vairākas augstskolas, institūti, kas veido Rīgas “seju” un pievilcību. Tam ir jābūt vēl vairāk izceltam. Ja mēs domājam, piemēram, par tādām pilsētām kā Grenoble vai Getingene, tās uzreiz saistās ar zinātni vai universitāti, izglītību un kultūru. Es domāju, ka Rīgai arī vajag iegūt šo vilkmi.,” uzsvēra Valsts prezidents.
Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka ne tikai valstij, bet Rīgai ir nepieciešams izstrādāt savu augstākās izglītības attīstības stratēģiju ar galveno uzdevumu piesaistīt investīcijas. “Nākotne Latvijai un līdz ar to Rīgai ir meklējama zinātnes, izglītības un kultūras attīstībā. Tas savukārt dod pārējo, kas ir pamats ekonomikai,” sacīja E. Levits.
Valsts prezidents arī atgādināja par Rīgas domnieku solījumu, amatā stājoties, risināt bērnudārzu rindu jautājumu.
Runājot par Rīgas ieguldījumu kultūras jomā, Valsts prezidents akcentēja: “Latvijā ir ārkārtīgi kvalitatīvs kultūras piedāvājums, tomēr Rīgas profesionālo kultūras dzīvi lielā pārsvarā veido valsts finansētās institūcijas. Tāpēc es aicinu Rīgai padomāt par savu kultūras institūciju, lai dotu papildu pienesumu. Piemēram, rīdzinieki joprojām gaida pienācīgu koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju. Tāpat Rīga nedrīkst aizmirst savu atbildību mūsu kultūras mantojuma saglabāšanā, aktīvā nemateriālās kultūras atbalstā.”
Noslēgumā Valsts prezidents vēlreiz akcentēja Rīgas perspektīvo lomu: “Lai Rīga kļūtu par Ziemeļeiropas metropoli, tai ir jābūt izcilības metropolei. To no Rīgas domes sagaida gan rīdzinieki, gan visas Latvijas iedzīvotāji.”
Ar pilnu Valsts prezidenta runas tekstu var iepazīties saitē.
