Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Augsti godātais Satversmes tiesas priekšsēdētāja kungs!
Godātais Levita kungs!
Godātais Vējoņa kungs!
Godātie 4. maija Deklarācijas kluba dalībnieki!
Mīļie Latvijas cilvēki no Balviem, Kuldīgas, Jēkabpils un Gulbenes!
Dāmas un kungi!
Godātie klātesošie!
Tāpat kā toreiz, 1990. gada 4 maijā, arī šodien ir saulaina un silta diena. Un kā jau saulainā pavasara dienā – viss reizē zied. Toreiz no jauna uzplauka mūsu brīvība.
Man ir prieks, ka šodien starp mums ir cilvēki, kuri mums šos svētkus ir dāvājuši. Tie ir cilvēki, kuri pirms 34 gadiem nebaidījās un balsoja PAR. PAR Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Toreiz, mēs atguvām to, kas pieder un vienmēr ir piederējusi mums – neatkarību.
Todien visa Latvija pie radioaparātiem skaitīja balsis. Tā kā nekad neko nav skaitījusi. Ne pirms, ne pēc tam. Toreiz mēs bijām gatavi brīvībai, un pasaule tam bija gatava.
Taču tas, ka mēs kaut ko ļoti, ļoti gribam, nenozīmē, ka visa pasaule sadosies rokās, lai mūsu vēlmes piepildītu. Pašiem vien jāriskē, pašiem vien jācīnās un pašiem vien jāstrādā. Brīvība bija drosme. Brīvība vēl aizvien ir drosme.
Toreiz mūs vienoja alkas pēc brīvības. Bet šobrīd mūs vieno tas, ka mēs drīkstam strīdēties un katrs palikt pie sava. Sīkumos. Jo par svarīgāko mēs esam vienojušies – ka neatkarība ir vērtība. Un svarīgākais ir tas, ka mēs to sargāsim.
Godātie klātesošie!
Brīvība nav piemineklis, kas vienkārši tāpat stāvēs mūžīgi. Mūsu brīvība ir Baltijas ceļš. Mūsu brīvība ir 1990. gada 4. maijs. Mūsu brīvība ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO pirms 20 gadiem. Mūsu brīvība tagad ir Baltijas valstu stingrais atbalsts Ukrainai. Tas ir šodienas Baltijas ceļš.
Mūsu brīvība ir mūsu atbildība. Mūsu brīvība ir mūsu rokas, mūsu sirdis un prāti, kas šo brīvību sargā un sargās. Un, kamēr mums rūp, kamēr mūsu sirdis deg, tikmēr nekādi naida un varaskāres plūdi nevar mūs noslīcināt.
Mīļie draugi!
Esmu viesojies daudzās Latvijas pilsētās un novados. Esmu saticis talantīgus, uzņēmīgus un pašaizliedzīgus cilvēkus.
Tie esat jūs, kas nebaidās darīt. Un jums sanāk. Gan uzņēmēji novados, gan mediķi slimnīcās, gan darbinieki sociālās aprūpes iestādēs, gan lieliski pedagogi Latvijas skolās. Mūsu radošie cilvēki, kuri savu mūžu, talantu un intelektu velta Latvijas kultūrai. Tieši uz jums turas mūsu valsts. Mīlestību pret savu Latviju, savu zemi nekas tā neapliecina kā darbs. Savai valstij, savai zemei un saviem cilvēkiem. Paldies jums visiem par to!
Taču šodien ir svētku diena! Tādēļ ar nelielu muzikālu veltījumu vēlos pateikt jums visiem paldies gan par jūsu darbu, gan par jūsu veikumu Latvijā un vēlēt jums visiem skaistus 4. maija svētkus Rīgas pils Svētku zālē. Tas gan nenozīmē, ka es pats grasos dziedāt vai muzicēt, to manā vietā darīs Ilona Bagele un džeza orķestris “Mirāža”. Tādēļ aicinu ar aplausiem sagaidīt viņus!
