DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. septembrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Ministrs Plešs: Nepieciešama daudz aktīvāka nozaru iesaiste virzībai uz klimatneitralitāti

Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) Nacionālajā Enerģētikas un klimata padomes (NEKP) sēdē informēja par Eiropas Komisijas (EK) publicētās  pakotnes “gatavi mērķrādītājam 55%” (Fit for 55) virzību, kā arī par likumprojekta "Klimata likums" izstrādes gaitu un tā mērķiem.

NEKP sēdē ministrs runāja par EK š.g. 14. jūlijā publicēto jauno tiesību aktu pakotni klimata jomā, kas jau precīzāk parāda, kādā veidā ES līmenī būs iespējams samazināt kopējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990.gadu, kā arī veidus kā veicināt virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā.

Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un veicinātu klimatnoturību, Latvija, kā arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir noteikušas ambiciozus mērķus, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem un Parīzes nolīgumam. Klimata mērķu sasniegšanā izšķiroša ir iesaistīto nozaru – transporta, enerģētikas, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības – sadarbība un ilgtspējīga pārvaldība, strādājot pie oglekļa mazietilpīgas un klimatnoturīgas attīstības politikas pasākumiem. Pārmaiņas nepieciešamas visās tautsaimniecības nozarēs, tāpat arī sabiedrībā kopumā. Tāpēc ir sevišķi nozīmīga gan Latvijas aktīva iesaiste pakotnes Fit for 55 sagatavošanā ES ietvaros, gan arī likumprojekta "Klimata likums" virzība nacionālā līmenī.”

Lai veicinātu visu tautsaimniecības nozaru iesaisti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, it īpaši pasākumu īstenošanā attiecībā uz sektoriem, kas netiek aptverti ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ne-ETS), ir jānosaka konkrēti nozarēm saistoši mērķi.

Galvenie atslēgas elementi Fit for 55 pakotnes ietvarā ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) paplašināšana (iekļaujot jūras, sauszemes transportu un ēkas) un izmaiņas ETS neiekļauto darbību (ne-ETS) arhitektūrā, t.sk., saistību pārdales regulas nosacījumos. Tāpat ir aktuāls jautājums par jauna Klimata sociālā fonda izveidi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu Fit for 55 pakotnes atsevišķu tiesību aktu prieksļikumu analīzi, VARAM šā gada vasarā noslēdza līgumu ar Fizikālās enerģētikas institūtu par pētījuma izstrādi attiecībā uz Saistību pārdales regulas un ES ETS grozījumiem.

Ņemot vērā, ka Fit for 55 pakotne skar dažādas tautsaimniecības nozares un ietver dalītas atbildības, par to kopā ar iesaistītajām nozaru ministrijām – Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības, Finanšu un Ārlietu ministrijām uzsāktas diskusijas nacionālā līmenī, lai veidotu vienotu stratēģisko redzējumu paaugstināto 2030. gada nacionālo klimata politikas mērķu sasniegšanai. Pašlaik tiek strādāts pie tiesību aktu priekšlikumu analīzes, par daļu no tiem jau ir izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, kā arī sākta to saskaņošana ar ministrijām un sociālajiem partneriem.

Savukārt nacionālā līmenī šobrīd ir uzsākts darbs klimata pārmaiņu politikas jomas juridiskā ietvara pilnveidošanai. Lai uzlabotu klimata politikas tiesību normu skaidrību un piemērošanu, kā arī atvieglotu to interpretāciju, ministrijā ir uzsākts darbs pie likumprojekta "Klimata likums" izstrādes.  Likumprojekta “Klimata likums” mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana un klimatnoturīguma veicināšana Latvijā, samazinot antropogēno jeb cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinot oglekļa dioksīda piesaisti, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050. gadā, pēc tam noturot un cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, likumprojektā ir izdalītas septiņas nodaļas, kas ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata finansējuma un citus būtiskus jautājumus. 

Ministru kabineta noteiktā enerģētikas un klimata ekspertu darba grupa izveidota ar mērķi veikt novērtējumu par “Fit for 55” pakotnes ietekmi uz Latvijas  tautsaimniecību un tās enerģētikas sektoru, kā arī, lai uzsāktu darbu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pārskatīšanai 2023.gadā.

NEKP enerģētikas un klimata ekspertu darba grupā strādā Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Latvijas Universitātes un Fizikālās enerģētikas institūta pārstāvji.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU