DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kariņš: Baltijas valstīm ar Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu ir potenciāls sadarbības paplašināšanai

Vakar, 10.jūnijā, notika trīs Baltijas valstu un Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas (BENELUX) valdību vadītāju tikšanās. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Tikšanās norisinājās attālinātā režīmā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti Baltijas un BENELUX sadarbības jautājumi, Covid-19 pandēmijas apkarošana, drošības politika, attiecības ar Krieviju un Austrumu Partnerības valstīm, kā arī Eiropas Savienības (ES) klimata politika un ES ekonomikas atjaunošana pēc pandēmijas.

Premjerministri uzsvēra, ka Baltijas un BENELUX valstīm ir vienota izpratne par pamatvērtībām un tās ir līdzīgi domājošas virknē starptautiskās darba kārtības jautājumu. Baltijas un BENELUX valstis veiksmīgi sadarbojas starptautiskajās organizācijās, tostarp NATO un ES, taču ir potenciāls sadarbību nākotnē paplašināt.

Premjerministri pārrunāja drošības politikas aktualitātes un gaidāmo NATO līderu samitu. K. Kariņš uzsvēra Transatlantiskās vienotības lielo nozīmi un to, ka NATO ir Eiropas drošības stūrakmens: “Spēcīga NATO kolektīvā aizsardzība ir pamatelements mūsu atbildē uz šodienas drošības izaicinājumiem. Mums ir jāturpina stiprināt sava drošība un jāpievērš lielāka uzmanība aizsardzības spēju palielināšanā pret hibrīddraudiem un dezinformāciju”.

Tāpat  Ministru prezidents uzsvēra, ka ir nepieciešama vienota izpratne jautājumā par attiecību veidošanu ar Krieviju: “Sagaidām, ka jūnijā plānotajā Eiropadomē tiks panākta vienošanās par dažādiem ilgtermiņa Eiropas Savienības-Krievijas attiecību veidošanas scenārijiem”.

Pārrunājot jautājumu par Austrumu partnerību, K. Kariņš uzsvēra, ka šim reģionam nepieciešams pievērst lielāku ES uzmanību: “Partnervalstīm ir jāturpina iesākto reformu īstenošana, savukārt Eiropas Savienībai ir jāpalīdz stiprināt Partnervalstu noturības spējas tādās jomās kā ekonomika, drošība un dezinformācija”.

Premjerministri pārrunāja Covid-19 epidemioloģisko situāciju un vakcinācijas gaitu. K. Kariņš diskusijās uzsvēra, ka, lai arī situācija kopumā uzlabojas, joprojām vērojama satraucoša jauno Covid-19 variantu izplatība, tāpēc slimības izplatības ierobežojumu atcelšanai jābūt pārdomātai. Premjerministri pauda gandarījumu par progresu ES digitālā Covid sertifikāta ieviešanā.

Jautājumā par ES klimata politiku, premjerministri pārrunāja ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu īstenošanu, tostarp drīzumā gaidāmo ES klimata likumdošanas pakotni. K. Kariņš uzsvēra, ka Latvija pilnībā atbalsta ES ambiciozo SEG emisiju samazināšanas mērķi, taču, nosakot valstu individuāli sasniedzamos mērķus, jāņem vērā proporcionalitāte un valstu nacionālās situācijas.

Diskutējot par ekonomikas atjaunošanu pēc Covid-19 pandēmijas, premjerministri uzsvēra Atjaunošanas un noturības mehānisma nozīmi un pauda cerību, ka dalībvalstu nacionālie plāni veicinās zaļo un digitālo transformāciju, kā arī veicinās reformas dalībvalstīs.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU