Esam pateicīgi par Slovēnijas militāro ieguldījumu NATO klātbūtnē Latvijā, uzsvēra D.Mieriņa, akcentējot arī aizsardzības industrijas jautājumus un sadarbības stiprināšanu šajā jomā, it īpaši starp aizsardzības industrijas uzņēmumiem. Latvijas parlaments ir pieņēmis Aizsardzības industrijas likumu, tāpēc lūkojas uz sadarbības partneriem šajā jomā, apliecināja D. Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja un Slovēnijas prezidente bija vienisprātis, ka šodien būtiskākais jautājums ir Eiropas drošība. Tā ir cieši saistīta ar Ukrainas spēju pretoties agresoram un mūsu sniegto atbalstu. Sabiedroto atbalsts nedrīkst atslābt, un mums ir jādemonstrē un jānodrošina visa nepieciešamā palīdzība. Katram mūsu lēmumam ir jāveicina Ukrainas uzvara.
D.Mieriņa uzsvēra, ka jāturpina sankciju spiediens pret Krieviju un Eiropas Savienībai jāsāk darbs pie nākamās sankciju kārtas. Latvija tajā grib iekļaut Krievijas graudu importa aizliegumu, jo redzam aizvien pieaugošu Krievijas graudu importu un tās iespējamo negatīvo ietekmi uz graudu nozari. Lai arī pārtikas ievešana patlaban nav aizliegta, tomēr tā ir asiņaina nauda, ko Krievija izmanto sava militārā potenciāla stiprināšanai un agresijas finansēšanai.
Iespējams, Krievijas pārtikas importa ierobežojumi sākotnēji var šķist pārspīlēti, taču Baltijas valstis Ukrainas atbalstam vienmēr iet soli priekšā citiem sabiedrotajiem, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Sākotnēji arī atteikšanās no Krievijas energoresursiem likās neiespējama, taču tagad mēs redzam, ka Eiropa bez tiem var iztikt.
Slovēnijas prezidente pateicās Latvijai par sniegto atbalstu, šoruden palīdzot pārvarēt postošo plūdu radītās sekas. N.Musara uzsvēra, ka mūsu valsts bija viena no pirmajām, kas piedāvāja sniegt finansiālu palīdzību Slovēnijai.
Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par Slovēnijas vēstniecības atklāšanu Rīgā, kas pavērs plašākas iespējas abu valstu sadarbībai ekonomikas jomā.
Sarunā ar Slovēnijas Republikas prezidenti šodien piedalījās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
