Projekta īstenošanas laikā kultūras piemineklim tika veikta fasāžu attīrīšana, bojāto vietu atjaunošana, plaisu aizpildīšana, ēkas stūrus vainagojošo zelmiņu, zelmiņa jumta stūra tornīša, stūra ieejas mezgla atjaunošana, balkonu atjaunošana un jumta dekoru atjaunošana. Tāpat atjaunotas arī ēkas aizmūrētās logailes. Dzegām, pilastriem un citiem horizontālajiem izvirzījumiem ieklāti skārda nosegelementi ar dekoratīviem trijstūra formas zobinājumiem, ņemot vērā vēsturisko paraugu. Mūra restaurācija un labojumi veikti, maksimāli izmantojot esošos pilnos sarkanā māla ķieģeļus, savukārt trūkstošie pasūtīti no jauna, kas izmēra, krāsas faktūras un ūdensuzsūces ziņā ir līdzīgi vēsturiskajiem.
Logi tika izgatavoti no jauna – koka oderlogi, kas sastāv no divām vērtnēm (iekšējā un ārējā), abas veramas uz iekšu. Logiem ir atjaunots sākotnējais dalījums. Izgatavotas jaunas ārējās un iekšējās durvis, jo vēsturiskās nebija saglabājušās.
Lai nodrošinātu bēniņu telpu izmantošanu, slīpā jumta krēsla konstrukcijas demontētas un izbūvētas jaunas nesošās konstrukcijas, daļēji izmantojot vēsturisko jumta konstrukciju kokmateriālu. Ielas fasāžu pusē izbūvēti trijstūra formas jumta izbūves logi gaismas nodrošināšanai bēniņu telpās. Jumta segums veidots no matēta titāncinka skārda ar vertikālo šuvju profilu un lokšņu šķērsdalījumu. Ēka aprīkota ar jaunām matēta titāncinka skārda lietusūdens teknēm un apaļām notekām ar piltuvēm.
Rekonstrukcijas rezultātā ir palielināta kopējā ēkas platība no 900 m2 uz 1342,6 m2, kas ļāva ierīkot 30 dzīvojamās istabas ar 87 gultasvietām. Ēkā ir divvietīgas, trīsvietīgas un četrvietīgas istabas, katrām divām istabiņām ir kopējā priekštelpa ar nelielu virtuvi, kā arī paredzēts atsevišķs sanitārais mezgls ar dušas kabīni un klozetpodu. Ēkas otrajā stāvā ir paredzēta kopējā mācību un atpūtas telpa.
Ēkas interjerā izmantoti 20. gadsimta sākumam raksturīgi iekštelpu apdares principi un materiāli, tonālie risinājumi un ornamentālie dekori. Grīdu segumiem izmantotas vēsturiskā laika periodam raksturīgas cementa flīzes ar dekoru, palīgtelpās grīdām izmantotas akmens masas un keramiskās flīzes. Sienu apdare veidota ar būvniecības laikam raksturīgiem sienu koka paneļiem vai sienu apakšējās daļas krāsojot tumšākā tonalitātē.
Vienā no otrā stāva telpām atjaunots sienas gleznojums, kas attēlo Lāčplēša un Melnā bruņinieka cīņu. Gan stilizācijas pakāpe, gan košās, tīrās krāsas, gan nacionāli patriotiskā tematika norādīja uz to, ka šī apdare, iespējams, radusies 1930. gados. Nama vēsturē fiksēta ziņa, ka otrajā stāvā atradies Rēzeknes 9. kājnieku pulka virsnieku klubs. Iespējams, ka gleznojums rotājis šī kluba telpas. Restaurācijas procesā plaisu vietas aizpildītas, tonētas līdzīgā krāsā.
Kopējās būvdarbu izmaksas (būvniecības, autoruzraudzība un būvuzraudzība līgumi) bija 3 447 941,86 eiro, no kurām 1 518 116,93 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi.
Projekts “Nacionālas nozīmes izglītības centra attīstība Rēzeknes pilsētā, izveidojot un modernizējot vispārējās vidējās izglītības mācību vidi kvalitatīvai un mūsdienīgai izglītības ieguvei” (Nr.8.1.2.0/17/I/031)
