Kāds bija aptaujas pamatmērķis?
- Aptaujas mērķis bija apzināt tūrisma nozares pārstāvjus - viesnīcas, restorānus, aģentūras, citus tūrisma pakalpojumu sniedzējus Latvijā, lai saprastu, kādi atbalsta veidi no valdības šobrīd nepieciešami visvairāk tieši uzņēmēju skatījumā. Pētījām arī, kas nepieciešams uzņēmumiem, kuri darbojas ar pamatdarbības vietu Latvijā un filiālēm ārvalstīs, kā arī apkopojām informāciju par to, cik daudz uzņēmumu ir izmantojoši jau esošos atbalsta pasākumus.
Jāsecina, ka tik dramatiska situācija Latvijā tūrisma un viesmīlības nozarē nav bijusi. Pandēmija ir īpašs gadījums, jo skar visu pasauli. Savukārt, ja atskatāmies uz ekonomisko krīzi 2008. gadā, tad varēja novērot, ka Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi, un uzņēmumi kopumā, ļoti mobilizējās, meklēja alternatīvus un jaunus risinājumus kā pielāgoties tā brīža ekonomiskajos apstākļos un sociālajā spriedzē, kā turpināt strādāt un sniegt pieprasītus pakalpojumus, atsakoties no liekā. Vairākums izvērtēja, ko iespējams darīt citādāk, no kā atteikties, kā piedāvāt vēl nebijušus pakalpojumus vai citādā iepakojumā. Arī pandēmijas situācijā notiek līdzīgi - mēs redzam, ka tūrisma un atpūtas uzņēmumi piedāvā dažādus jaunus risinājumus, kas citādi nebūtu radušies. Vislielākās grūtības šajā sezonā ir un būs uzņēmumiem, kuri līdz šim ir strādājuši tikai eksportā. Tajā pat laikā, šie uzņēmumi ir mērķtiecīgi un ilgtermiņā strādājuši, lai šurp braukt tūristi no ārvalstīm. Tas cik sekmīgi eksporta uzņēmumi pārcietīs šo nulles sezonu lielā mērā ir atkarīgs no viņu veidotās uzkrājumu politikas, jo darbs ir jāturpina, lai nākamajā sezonā turpinātu darbu.
Bet līdz ar šo situāciju darbību izbeidz arī tie uzņēmumi, kas nav spējīgi konkurēt - vai tā nav vērtējama kā daļēji pozitīva iezīme?
- Uz šo varam paraudzīties no divām pusēm. No vienas puses - jā, stiprākais izdzīvo, bet no otras puses, tūrismā ir ļoti daudz mazo uzņēmumu, kuriem nav tik lieli uzkrājumi. Priekšrocība ir tiem, kuriem iepriekšējos gados ir bijuši labi ienākumi un, kuri tos nav ieguldījuši investīcijās. Šobrīd virknei tūrisma uzņēmumu klientu nav, bet informatīvais un atbalsta pakalpojums ir jāsniedz, tātad cilvēkresursi ir nepieciešami uzņēmumos. Arī fiksētās izmaksas neviens nav atcēlis. Varam teikt, ka izdzīvos spēcīgākais, bet ir žēl mazo uzņēmumu, kuri finansiālu apstākļu dēļ vairs nespēj turpināt darbību. Daudziem mazajiem uzņēmumiem tūrisms ir kā papildu nodarbošanās un papildu ienākumi, šajos apstākļos tas ir kā atbalsts, ja pamatienākumi nāk no algota darba citā uzņēmumā vai lauksaimniecības lauku tūrisma uzņēmumos.
Kad, jūsprāt, tūrisma nozare varētu piedzīvot pilnīgu atlabšanu?
- Cilvēki ceļos. Tūrisms ir pastāvējis vienmēr. Agrāk tie bija saimnieciskie apsvērumi, proti, pārdot savā saražoto, apmainīties ar preci, šobrīd cilvēki ceļo gan biznesa darījumu nolūkā, gan atpūtā. Nepateikšu neko jaunu, bet pirmie atdzīvosies vietējie ceļojumi Latvijā un starp Baltijas valstīm. Jūnija beigās (27.-28. jūnijā) Valmierā norisināsies Tūrisma inovāciju hakatons, ar mērķi piesaistīt Igaunijas tirgu un tā ir iespēja hakatona ietvaros rast īstenojamus risinājumus tūrisma nozarē iesaistītajiem. Starptautisko tūrismu iedzīvinās darījumu tūrisms - konferences, semināri, projekti un tam līdzīgi pasākumi. Tas prasīs laiku, bet kustība atgriezīsies.
Ziņa par negatīvajām pandēmijas sekām tūrisma nozarē var ietekmēt jauniešu izvēli studēt tūrismu, ko Jūs sakāt - vai šobrīd ir vērts studēt tūrismu?
- Viennozīmīgi jā. Šis ir unikāls laiks, lai studētu tūrismu, jo krīzes apstākļos rodas inovācijas, jauni produkti un pakalpojumi, veidi, kā pārvaldīt uzņēmumus. Ja jaunietis šobrīd uzsāk studijas, tad pēc 3,5 gadiem, kad viņš absolvēs, starptautiskais tūrisms strādās ar pilnu jaudu un darbaspēks būs pieprasīts. Turklāt tūrisma vadības programma nav tikai par viesmīlības pakalpojumiem, programma ir ļoti plaša un ietver arī tādas jomas kā uzņēmumu vadību, produkta veidošanu, tūrisma galamērķa pārvaldību, ar akcentu uz jaunu produktu veidošanu. Studiju programmā ir mārketings, sadarbības aspekti, arī ilgtspēja. Aplūkojam, kā dzīvesveids ietekmē tūrisma pieprasījumu, piedāvājumu, nemaz nerunājot par pasākumu organizēšanu, kas ir daļa no tūrisma. Laivošana, iešana dabas takās un tā tālāk - tas viss ir Vidzemes Augstskolas tūrisma studijās!
Kāpēc studēt Vidzemes Augstskolā?
- Šajā augstskolā tūrisma studiju programma veidota tā, lai studenti dotos dabā, rīko pieredzes pārgājienus, apmeklē tūrisma uzņēmumus, testē tūrisma produktus, te nav tikai teorija. Arī attālinātajās studijās, ievērojot drošības pasākumus, studenti individuāli turpināja doties dabā un apsekot objektus, veikt pētījumus, izmantojot attālinātās tehnoloģiskās iespējas.
Kāds ir tipiskais tūrismu studēt gribošā studenta profils? Pēc kādām pazīmēm sevī pateikt - jā, tūrisms ir domāts man?
-Tie ir cilvēki, kuriem patīk būt kustībā. Viņus pievelk dinamiska darba vide. Šie jaunieši spēj ātri pieņemt lēmumus un izvērtēt situāciju. Studenti kopumā iedalās divās kategorijās. Vieni ir izteikti dabas mīļotāji un ceļotāji sirdī, otri vairāk mērķtiecīgi skatās uz tūrismu kā lielu biznesu un izprot, ka šajā nozarē kopumā ir daudz naudas pasaules mērogā. Arī “baltajām apkaklītēm” ir vieta tūrismā, jo jāplāno gan budžets, gan naudas plūsma un to dabas mīļotājiem reizēm grūtāk saprast. Bet, studējot vienā kursā, šie studenti viens otru lieliski papildina. Līdzīgi ir ar vecuma atšķirībām kursā, kur viens ir tikko no skolas sola, bet otrs jau attīstījis savu uzņēmējdarbību. Paaudžu starpā notiek brīnišķīga sinerģija - jaunākie no vecākiem iegūst pieredzē balstītus stāstus, vecākie no jaunākajiem iemācās jaunus IT rīkus un domu lidojumu, kas nav vēl “apcirpts”.
Tātad mākonim ir zelta maliņa?
- Noteikti.
*Minētais pētījums tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.
