DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. februārī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

2019. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %

2019. gadā 61,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2018. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 11,5 tūkstošiem jeb 15,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, kas ir par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 2018. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,4 % un 7,2 %).

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies – tas bija 6,0 %. 4. ceturksnī 57,9 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 1,0 tūkstoti jeb 1,7 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedza Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,0 %) bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā vidējais rādītājs ES (6,1 %). 4. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (4,1 %), bet zemāks nekā Lietuvā (6,4 %).


Bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Datu avots: Eurostat datubāze, 2019. gada 4. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Ilgstošie bezdarbnieki

Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 7,0 tūkstošiem un 2019. gadā bija 23,3 tūkstoši. 2019. gadā par 3,5 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 41,7 % 2018. gadā līdz 38,2 % 2019. gadā.

2019. gada 4. ceturksnī bija 17,9 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 21,8 tūkstoši. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 31,1 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 5,9 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarbs

2019. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,4 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada (2018. gadā – 12,2 %). No visiem bezdarbniekiem 7,7 tūkstoši jeb 12,6 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 1,6 procentpunktiem.

Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 10,1 %, kas ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,8 tūkstošiem un bija 6,4 tūkstoši jeb 11,0 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 7,2 tūkstoši jeb 12,2 %).

No 2013. līdz 2016. gadam jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu¹ vidējais rādītājs, bet 2017. gadā tas bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā vidējais rādītājs ES. Savukārt 2018. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 3,0 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (15,2 %). Tomēr Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 2019. gadā Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 11,1 %, savukārt Lietuvā – 11,9 %.

Jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā
(procentos)

Datu avots: Eurostat datubāze, 2019. gada dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

2019. gadā 36,3 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,7 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 37,3 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 62,7 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2019. gadā 30,6 % jeb 428,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 155,1 tūkstotis vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1 %. 4. ceturksnī 30,5 % jeb 425,1 tūkstotis iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 0,9 %.

2019. gadā 13,8 tūkstoši jeb 3,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2018. gadā – 13,4 tūkstoši jeb 3,1 %). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 13,0 tūkstoši jeb 3,1 % (2019. gada 3. ceturksnī – 14,8 tūkstoši jeb 3,5 %).

2019. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4. ceturksnī – 3,9 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā Nodarbinātība un bezdarbs:

¹ Eiropas Savienības vidējie rādītāji par 28 ES dalībvalstīm.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU