DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. februārī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Diskutē par Valsts padomes izveidošanu Latvijā

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Piektdien, 7. februārī, norisinājās Latvijas Republikas Saeimas (turpmāk – Saeima), Latvijas Valsts prezidenta kancelejas un Satversmes tiesas kopīgi organizētā diskusija “Valsts padomes loma likumdošanā”. Tās mērķis bija rosināt viedokļu apmaiņu par ideju Latvijā izveidot neatkarīgu Valsts padomi, kas veicinātu likumdošanas procesa kvalitāti un sekmētu valsts ilgtspēju.

Diskusiju atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka jaunas institūcijas izveide allaž ir ļoti nopietns jautājums, kas rūpīgi jāizvērtē. Jāsaprot, kā jaunā institūcija iekļausies pašreizējā sistēmā, kāda būs tās atdeve, kā norisināsies tās darbs, kas pārstāvēs šo institūciju un kāda tieši būs tās saikne ar parlamentu. Ināra Mūrniece atzina, ka Valsts padomes – neatkarīgas konsultatīvās institūcijas – pievienotā vērtība varētu būt sazobe jeb saikne ar parlamentu un visu sabiedrību likumu veidošanas un pieņemšanas posmā.

Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā vērsa uzmanību uz tiem Satversmes pantiem, nerakstītajiem tiesību principiem un vērtībām, kas veido Satversmes neaizskaramo kodolu – Satversmes pamatu. Viņš uzsvēra, ka Satversmes pamati uzliek pienākumu likumdevējam ievērot labas likumdošanas principu un pieņemt tādus likumus, kas atbilst Satversmes burtam, garam un valsts ilgtspējai. Taču prakse rāda, ka tā ne vienmēr notiek, ko apliecina arī Satversmes tiesas nolēmumi. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā būtu nepieciešama neatkarīga institūcija, kas sniegtu ne tikai juridisku, bet arī saturisku, no valsts ilgtspējas viedokļa izsvērtu, ieteikuma formā veidotu skatījumu uz likumprojektiem.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele ar klātesošajiem dalījās par to, kā Valsts padomes institūts iekļautos Latvijas konstitucionālajā sistēmā. Viņa norādīja, ka Valsts padome būtu neatkarīgs padomdevējs, kas sekmētu likumdošanas kļūdu agrīnu novēršanu. Valsts padome vērtētu iecerētā tiesiskā risinājuma ilgtspēju, ietekmi uz sabiedrību, kā arī iederēšanos pastāvošajā tiesiskajā kārtībā. Viņa uzsvēra, ka Latvijā ir īpaši svarīgi izveidot šādu institūciju tieši šobrīd, kad pasaules valstis atrodas globālās konkurences apstākļos, kuros Latvijai jāveicina investoru piesaiste un jānostiprina sava reputācija.

Diskusijas dalībniekus uzrunāja arī Francijas Valsts padomes Finanšu departamenta prezidents Žans Gereminks (Jean Gaeremynck). Savā uzrunā viņš sniedza ieskatu Valsts padomes darbībā Francijā. Lai arī Valsts padomes sniegtajiem atzinumiem valdībai un parlamentam ir tikai ieteikuma forma, tiem tomēr ir būtiska loma tiesiskā regulējuma tapšanā. Žans Gereminks uzsvēra, ka Valsts padome sagatavo atzinumu, izvērtējot piedāvātā likumprojekta atbilstību konstitūcijai, Eiropas Savienības tiesībām, kā arī vērtējot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Viņš arī norādīja, ka Valsts padomē strādā dažādu nozaru speciālisti un sagatavotie atzinumi ir publiski pieejami.

Diskusijā uzstājās arī Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, kurš runāja par izpētes nozīmi normatīvo aktu sagatavošanā. Viņš uzsvēra, ka normatīvo aktu izstrādei ir jābalstās faktos, pētījumos un saprātīgās prognozēs. Turklāt Satversmes tiesas nolēmumu statistika rāda, ka ne tikai likumdošanas procesā ir nepieciešami uzlabojumi, bet uzlabojama ir arī citu normatīvo aktu kvalitāte. Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka normatīvo aktu kvalitāte nevar būt kampaņveida uzlabojumus, tai jāpievērš uzmanība ikreiz. Viņš atzina, ka konstatētās problēmas novēršanas risinājumam ir nepieciešama pilnvērtīga un visaptveroša izpēte, lai piemeklētu visefektīvākās metodes.

Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova sniedza ieskatu demokrātijas evolūcijā un runāja par likumdevēja lomu mūsdienās. Savā runā viņa uzsvēra, ka likumdošanas process, tāpat kā citi valsts procesi ir vērsti, lai garantētu cilvēka cieņu un pamattiesību ievērošanu. Viņa atzina, ka mūsdienu tehnoloģiskā attīstība un multikulturālā sabiedrība pieprasa arvien jaunas tiesības, kas liek valstij uzņemties jaunas funkcijas. Likumdevējam mūsdienās ir jāspēj aptvert daudz vairāk dimensiju, turklāt jāstrādā efektīvi, jāgarantē mieru un kārtību sabiedrībā. Tas prasa no valsts jaunus risinājumus, lai arvien pieaugošās funkcijas spētu izpildīt.

Diskusijā piedalījās pārstāvji no visiem valsts varas atzariem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU