“Egles stādu izaudzēšanai sēklas sēj siltumnīcās speciālās audzēšanas kasetēs, kas pildītas ar tām piemērotu kūdras substrātu. To dīgtspēja nav mazāka par 96% procentiem. Lai pasargātu no karstums un slimībām, substrāta virsmu pārklāj ar sterilu gaišu materiālu, ko sauc par vermikulītu. Jaunās eglītes siltumnīcā sadīgst apmēram divu nedēļu laikā. Ja audzē egļu ietvarstādus, tie gada laikā tiek izaudzēti līdz gatavam stādam. Savukārt kailsakņu stādu izaudzēšanai nepieciešamas divas sezonas,” skaidro “LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns.
LVM galvenokārt audzē egles kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu un ietvarstādus. Kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu sēj pavasarī (marts-maijs) kasetēs ar 50 cm3 tilpuma šūnām (siltumnīcā). Tajā pašā gadā vasaras otrajā pusē/rudenī (jūlij-septembris) pārstāda uz lauka un audzē visu nākošo gadu (mēslo, laista, ravē). Tādējādi tiek iegūti divgadīgi kailsakņu stādi (25-50 cm).
Ietvarstādus sēj kasetēs ar šūnu tilpumu 120 cm3 jūlija mēnesī. Siltumnīcā tie atrodas līdz septembrim, tad tiek pārvesti uz pieaudzēšanas laukumiem, kas aprīkoti ar laistīšanas/mēslošanas stieņiem. Tur tie tiek audzēti visu nākošo gadu (laistīti, mēsloti, ravēti). Tiek iegūti 20-30 cm gari divgadīgi ietvarstādi.
Dīgšanas laikā tiek rūpīgi sekots līdzi iespējamai slimību attīstībai – bīstama ir dīgstu vīte, bet vēlāk jaunās eglītes jāsargā no sala bojājumiem, arī laputu savairošanās var traucēt stādu augšanai.
Pirms novietošanas glabāšanā gatavie stādi tiek apstrādāti ar aizsargājošu pārklājumu pret iespējamiem priežu lielā smecernieka bojājumiem pēc izstādīšanas meža platībās. Tā ir apstrāde vasku “Ekovax” vai arī speciālas līmes un smilšu pārklājumu “Conniflex”.
Kad stādi izauguši, tos pārstāda mežā. Lai nodrošinātu iespējami labākus augšanas apstākļus jaunajām eglītēm, tās aizsargā pret meža dzīvniekiem, plauj zāli, kas saaugusi ap dēstiem un aizsedz sauli. Egles augšanas laikā tiek retinātas, jo, pārāk biezi saaugušas, tās neaug skaistas un kvalitatīvas. Retāk stādītie koki ir noturīgāki pret vēju, tiem ir stiprāka sakņu sistēma, jo nav bijis jākonkurē ar pārējām. Vidējais vecums, kad egle gatava ciršanai, ir 81 gads, bet retināšana jāveic aptuveni 10 gadus vecām eglēm, kas sasniegušas ap 8–10 metru augstumu. Koptas eglītes ieaug ātri un cilvēka augumu var sasniegt jau 4 gadu laikā.
Egle Latvijā var izaugt vairākus desmitus metru – 45,3 m gara ir līdz šim garākā izmērītā egle Latvijā. Norvēģijā zināmā garākā egle ir 46 metrus gara, arī citur Eiropā šie koki vidēji ir tikpat gari vai īsāki. Eglei nepatīk sausas un smilšainas vietas, tad tā nīkuļo, apaug ar sūnām. Savukārt egļu vēres – tie ir vislabākie apstākļi, kam raksturīga nedaudz skāba augsne, kura pavasaros ir kā nosēta ar zaķskābenēm. Arī lauksaimniecības zemēs egles aug ļoti labi un ātri, un šādās augsnēs bieži tiek veidotas egļu audzes koksnes ražošanai.
Pēdējo trīs gadu laikā ar egli atjaunoto platību apjoms Latvijas reģionos ir līdzīgs. Meža atjaunošana stādot, nedaudz lielākā īpatsvarā kā citos reģionos, ir Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes un Austrumvidzemes reģionos, kas saistīts ar skuju koku mežu dominējošo lomu šajos reģionos.
Svētku egles meklētājiem gan jāņem vērā, ka jaunaudzēs cirst eglīti ir kategoriski aizliegts! LVM atļauj katram Latvijas iedzīvotājam uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu nocirst vienu eglīti. Piemērotāko koku varat meklēt zem elektrolīnijām, ceļu malās un grāvjos. Cik lielu? Egles celms nedrīkst būt resnāks par 12 cm.
LVM audzē arī dekoratīvos stādus, un to vidū ir Latvijas parastā egle, Serbijas egle, asā egle un daudzas citas ar atšķirīgu skuju krāsu, vainagu formu, skuju lielumu un pat asumu. LVM Kalsnavas arborētumā, kur mērķtiecīgi tiek veidota kokaugu kolekcija, ir pāri par 130 šķirnēm tikai parastajai eglei vien! Pasaulē aug aptuveni 35 egļu sugas, un tām ir vēl dažādas šķirnes, kas selekcijas rezultātā tiek mērķtiecīgi veidotas, vai arī rodas pašas dabā kā veģetatīvie mutanti. “Šādas mutācijas ir tā saucamās vēja slotas – sabiezējumi zaru vainagā, kur šūnu līmenī kaut kas ir izmainījies, ģenētiskais kods ir savādāks nekā “normālajam” kokam. Tāda ir, piemēram, čūskegle – parastās egles mutants ‘Virgata’, raksturīga ar to, ka faktiski neveido otrās pakāpes zarus, tikai pamatzarus, kas ir slaidi, lokani un izlocīti kā čūskas uz visām pusēm,” par egļu šķirņu dažādību stāsta Guntis Grandāns.
Daudzveidīgs Latvijā audzētu egļu šķirņu klāsts pieejams LVM stādaudzētavās un Latvijas valsts mežu vēstniecībā Rīgā, Vainodes ielā 1 – tās var iegādāties, iestādītas podiņos, un pavasarī kociņus var pārstādīt augsnē. Vēstniecības klientiem pieejama bezmaksas stāvvieta 1 stundu, paņemot iebraukšanas žetonu. 23. decembrī vēstniecība gaidīs interesentus līdz plkst. 16, 24.-26.decembris – slēgts, 30. decembrī no plkst. 9 līdz 16, savukārt 31. decembrī un 1. janvārī – slēgts.
