Tāpēc Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad Jāņuzāļu meklējumos aicina palūkoties uz vietām, kur dabas daudzveidība rod patvērumu – un tās ir ceļmalas. Mala, ko LDF arī izvirzījis par šī gada dzīvotni, ir teritorija, kas gan nošķir dažādas ekosistēmas un nodrošina pārejas zonas, gan arī savieno tās, veidojot tīklojumu, kurā sugas var pārvietoties un tādējādi nodrošināt savu turpināšanos.
Ceļu malās, kuras nav izpļautas vai invazīvo sugu pārņemtas un kurās nav lietoti augu aizsardzības līdzekļi, patvērumu nereti atrod arī dabisko pļavu augi. Tie krāšņo ceļmalas, taču tikpat svarīgi ir arī tas, ka puķu ziedēšana nodrošina vietu apputeksnētājiem, savukārt apputeksnētāji – putnus, tā veidojot ļoti aktīvu zonu, kura pozitīvi ietekmē arī līdzās esošās dzīvotnes.
Iepazīstinām ar 12 dabisko pļavu puķēm, kuras var meklēt ceļmalās un vīt Jāņu vainagos! Šo augu sēklas pēc noziedēšanas var ievākt un piesēt vietās, kurās nepieciešams vairot dabas daudzveidību.
- Vanagu vīķis (Viccia craca)
Līdz 150 cm augsts lakstaugs ar zarotu, vijīgu stublāju, zili, zili violeti ziedi blīvā, šaurā, garā ķekarā. Interesanti, ka vanagu vīķi sauc arī par vanagzirņiem, peļu zirņiem, vanadzīšiem.
Autore: Rūta Kazāka.
- Pļavas āboliņš (Trifolium pratense)
Tautā saukts vienkārši par sarkano āboliņu. Līdz 70 cm augsts lakstaugs, lapas saliktas no trīs lapiņām. Zieds – gaiši līdz tumši purpursarkans. Plaši lietots ārstniecības augs, liekams pirtsslotās. Viena no visvairāk tautasdziesmās apdziedātajām augu sugām, tradicionāla Jāņu zāle.
Autore: Rūta Kazāka.
- Vidējā ceļteka (Plantago media)
Līdzīga lielajai ceļtekai, taču atšķirībā no tās, vidējai ceļtekai tās ir šaurākas un garākas. Šī ir viena no biežāk sastopamajām bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugām. Interesanti, ka vidējās ceļtekas sēklas mitrumā kļūst lipīgas, un, pielīpot pie dzīvnieku pēdām, nagiem, vilnas, tās izplatās. Ģints nosaukums Plantago veidojies no latīņu vārda planta – pēda, jo pie zemes pieplakušās ceļtekas lapas atgādina pēdas.
Autore: Rūta Kazāka.
- Parastā raudene (Origanum vulga)
Smaržīgs, līdz 70 cm augsts lakstaugs ar stāvu, iesārtu stublāju, klāt ar matiņiem. Raudene ir tuva radiniece majorānam, sauktam arī par oregano, un to tāpat kā šo pasaulē izplatīto garšvielu var izmantot ēst gatavošanā.
Autore: Rūta Kazāka.
- Lipīgā sveķene (Viscaria vulgaris)
Sveķenes galvenā atšķirības zīme – brūni sarkans stublājs, kas augšdaļā ir lipīgs. Lipīgā viela aizsargā augu no “nektāra zagļiem”, kuri nemaz negrasās apputeksnēt ziedus. Tikmēr lidojošie kukaiņi var viegli piekļūt sveķenes ziediem un to apputeksnēt. Pēc apputeksnēšanas sveķene pārstāj izdalīt lipīgo vielu.
Autore: Rūta Kazāka.
- Parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
Latvijas nacionālais augs, klasiska Jāņu zāle, kas ļoti ātri ieviešas ceļmalās. Pīpeni var ne tikai pīt vainagā, bet arī spēlēt “mīl vai nemīl?” spēli. Iespējams, tāpēc to dēvē arī par mīlas ziedu, laimes puķi, grietiņu.
Autore: Rūta Kazāka.
- Pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis)
Lakstaugs ar kāpelējošu, zarotu stublāju un koši dzelteniem ziediem, kas būs lielisks akcents Jāņu vainagā.
Autore: Rūta Kazāka.
- Tīruma pēterene (Knautia arvensis)
Pēterenes apaļie, stingrie ziedi tai arī devuši vārdu pēterpoga. Tā sāk ziedēt ap Jāņiem un turpina to darīt līdz pat vēlam rudenim, tāpēc ir ļoti nozīmīgs augs kukaiņiem, kuriem rudenī pietrūkst nektāra. To sēklas izplata skudras.
Autore: Rūta Kazāka.
- Īstā madara (Galium verum)
Ziedu krāsas dēļ to nereti sauc par dzelteno madaru. Tās ziedi ir ļoti smaržīgi un tāpēc ap tiem vienmēr dūc bites. Senos laikos tā izmantota siera recināšanai, lai tas iegūtu patīkamu smaržu un skaistu krāsu. Bieži izmanto kā krāsvielu, liek arī pirtsslotās.
Autore: Rūta Kazāka.
- Krastkaņepe (Eupatorium cannabinum)
Līdz pat 150 cm augsta, sārti rozā ziedi lielās vairogveida ziedkopās. Ļoti iecienīts nektāraugs, ko apmeklē visdažādākie kukaiņi – sākot ar ziedmušām, beidzot ar dažādu sugu tauriņiem.
Autore: Rūta Kazāka.
- Savvaļas burkāns (Daucus carota)
Savvaļas burkāns ir pārtikā lietojamā sējas burkāna priekštecis, tāpēc tā sakne smaržo līdzīgi kultūrā audzētiem burkāniem.
Autore: Rūta Kazāka.
- Pļavas dzelzene (Centaurea jacea)
Var izaugt gandrīz metru gara. Tai ir divu veidu ziedi – ārmalā lielāki neauglīgi piltuvziedi, kas ir spuraināki un krāšņāki par auglīgajiem stobrziediem centrā un domāti apputeksnētāju pievilināšanai.
Autore: Rūta Kazāka.
