Somijas puse uzsver, ka cīņā ar klimata pārmaiņām būtiski ir palielināt oglekļa piesaisti lauksaimniecības augsnēs, tāpēc ES jau tagad jādomā par nepieciešamajiem risinājumiem, kā uzlabot oglekļa piesaisti augsnēs visās dalībvalstīs.
Latvijas ieskatā tiek uzsvērts, ka dažādie klimata pasākumi ir būtiska ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģisko plānu sastāvdaļa, taču vides un klimata prasību kopumam KLP ir jābūt samērīgam un pietiekami līdzsvarotam attiecībā pret dalībvalstīm piešķirto finansējumu.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Latvijai ir svarīgi, lai vides un klimata nosacījumus būtu iespējams efektīvi ieviest realitātē, ne tikai tos norādīt Eiropas Savienības dokumentu saturā. Eiropas Savienībai ir jāmotivē lauksaimniekus darba procesos ieviest klimata pasākumus, piedāvājot efektīvus risinājumus no izmaksu viedokļa – ja ES tiek noteikti sasniedzamie mērķi, ir jānodrošina atbilstošs un pietiekams finansiālais atbalsts šo mērķu īstenošanai. Vienlaikus ne mazāk svarīgi ir ar ES atbalstu nodrošināt konsultācijas un apmācību lauksaimniekiem par oglekļa piesaisti lauksaimniecības zemēs – izstrādājot sasniedzamos mērķus, pielāgojot izmantojamos instrumentus un mehānismus, kā arī informējot par to lauksaimniekus, mēs varam sasniegt iespējami labāko rezultātu.”
Latvijas zinātnieki strādā pie lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu robežizmaksu līknes attīstīšanas, lai identificētu no izmaksu viedokļa efektīvas SEG emisiju samazināšanas metodes. Turklāt šobrīd Latvija plāno izveidot augsnes oglekļa monitoringa sistēmu lauksaimniecības zemei. To ieviešot, tiks izveidoti 200 augsnes oglekļa monitoringa parauglaukumi lauksaimniecības zemē.
