Analizējot pašreizējo situāciju zivsaimniecībā, EK secinājusi, ka vides situācija Baltijas jūrā ir satraucoša un apdraud zivju krājumus. EK arī atzīmē, ka ES vides pasākumi Baltijas jūrā netiek pilnībā ieviesti.
Piekrītot tam, ka zvejas iespēju noteikšanā līdzvērtīgi jāietver gan zinātnieku ieteikumi, gan sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums, Latvija atgādinās EK par Krievijas turpināto mērķzveju, kas neatbilst zinātnieku rekomendācijām un ir papildu drauds jau tā apdraudētajiem Baltijas jūras krājumiem. EK būtu ļoti nopietni jāizvērtē visi apstākļi, atbildību par zivju krājumu sarukumu neattiecinot tikai uz ES dalībvalstu zvejniekiem. Tāpat būtu atbalstāma zvejas flotes pāreja no fosilās degvielas uz citiem enerģijas avotiem un atjaunojama pašreizējā zvejas flote, šīm vajadzībām piedāvājot papildu finanšu iespējas.
Ministri apspriedīs arī EK priekšlikumus KLP vienkāršošanai, kas ietver administratīvā sloga samazināšanas pasākumus un elastīgākas lauksaimniecības politikas ieviešanas prasības. EK piedāvā atvieglināt prasības vairākos labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumos, pasākumos jaunajiem, mazajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem, samazināt lauksaimniecības rezerves izmantošanas iespējas, vienlaikus izveidojot krīzes maksājumu lauksaimniekiem pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem. EK ir ņēmusi vērā dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas iebildumus par apgrūtinājumiem KLP stratēģisko plānu grozīšanas procesā un priekšlikumos piedāvā atvieglinātus grozījumu iesniegšanas nosacījumus.
