2019.gada 11.augustā aprit 200 dienas kopš darbu uzsāka Artura Krišjāņa Kariņa vadītā valdība un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ir Juris Pūce (AP!) 3. maijā ministrs informēja par 100 dienās amatā paveikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), arī nākamajā ceturksnī uzsāktas nozīmīgas reformas pašvaldību, vides aizsardzības un klimata, reģionālās attīstības un digitālās dienaskārtības jomās.
J. Pūce: “Klimata, vides aizsardzības, reģionālās attīstības un digitālās dienaskārtības jautājumos Latvijai ir visas iespējas no valsts, kas seko rekomendācijām, kļūt par valsti, kas ir piemērs citām. Esmu izvirzījis ambiciozus mērķus un 200 dienās ministra amatā pārliecinājies par ministrijas kapacitāti tos īstenot. Virzot mērķtiecīgu politiku, Latvija tuvākajā desmitgadē var kļūt par modernu, ilgtspējīgu, pret saviem iedzīvotājiem un vidi atbildīgu valsti. Paužot skaidru pozīciju klimata pārmaiņu politikas jautājumos, Latvija kļūst par drošu partneri starptautiski, vairojot investīciju piesaistes iespējas un arī pašiem dodot unikālas iespējas attīstīt “zaļo” tehnoloģiju industriju. Uzteicamus valsts digitālās politikas ieviešanas rezultātus ES līmenī uzrāda publisko pakalpojumu pieejamība elektroniskajā vidē. Modernizējot valsts pārvaldes IKT, mums ir visi priekšnoteikumi, lai šos rādītājus arvien uzlabotu. Pašvaldību reforma pēc Eiropas labākās prakses paraugiem nodrošinās konkurētspējīgas pašvaldības ar tādiem attīstības centriem, kas veicinās tautsaimniecības izaugsmi. Ar pārliecību varu teikt, ka mums jau ir veiksmes stāsti, kas paver jaunas iespējas un sniedz motivāciju turpmākai drosmīgai politikai.”
14.maijā MK apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” deva mandātu VARAM organizēt vērienīgāko politisko sabiedrisko apspriešanu politiskajā vēsturē. Atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai no maija līdz augustam notika konsultācijas ar pašvaldībām - 30 sapulces ar deputātiem no114 pašvaldībām. Izvērtējot saņemtos priekšlikumus, ir sagatavots konceptuālais ziņojums, to MK paredzēts skatīt 10.septembrī. Šonedēļ saskaņošanai iecerēts virzīt arī likumprojektu.
Pagājušajā nedēļa uzsāktās tikšanās ar iedzīvotājiem ilgs līdz nākamā gada maijam. Lai iespējami vairāk sabiedrībai skaidrotu reformu un atbildētu uz jautājumiem, jūlijā darbu uzsāka arī īpašs reformas zvanu centrs, bet kopš maija darbojas reformas e-pasts.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu reģionālo attīstību, VARAM ir turpinājusi darbu pie jaunās reģionālās politikas 2021-2027.gadam pamatnostādnēm, piedāvājot risinājumus gan aktīvākai pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbības atbalstam, gan pašvaldību pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu. Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti pašvaldību darbā, projektā iekļautas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā. Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības vai valsts budžeta. Tāpat MK ir apstiprināti “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, kas veicinās Latgales reģiona attīstību un mazinās nevienlīdzību.
VARAM strādā pie jauna Vietējo pašvaldību likuma. Galvenie akcenti - nodaļa par galvaspilsētu, sabiedrības iesaistes lomas palielināšana pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanā, atteikšanās no novecojušām normām, kā arī darbs pie plašāku e-risinājumu ieviešanas. Likumprojekta saskaņošana un iesniegšana izskatīšanai MK plānota līdz 2021.gada 28.februārim.
Ministrijā tiek turpināts remigrācijas projekts “Reģionālās remigrācijas koordinators”, kas šī gada laikā līdz jūnijam par iespējām atgriezties Latvijā informējuši 774 ģimenes, 223 cilvēki Latvijā ir atgriezušies. Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijā tika sniegts atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Ministra ieskatā šāds atbalsts ir spēcīga motivācija atgriezties Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka šī atbalsta īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību. Nepieciešamie grozījumi MK noteikumos tika iesniegti Valsts kancelejā izskatīšanai MK sēdē 22. jūlijā. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti nākamajā MK sēdē, līdz ar to augusta beigās sāksies pieteikšanās šim atbalstam.
Ministrs J. Pūce kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis aktīvu politiku klimata jautājumu risināšanā, pozicionējot Latvijas viedokli starptautiski un nodrošinot aktīvu dalību ES Vides ministru padomēs, tiek uzsvērta virzības uz klimatneitralitāti* nepieciešamība, kas sniegs arī jaunas iespējas tautsaimniecībai.
Latvija maijā pievienojās astoņu ES dalībvalstu deklarācijai, kur pausts atbalsts ambiciozas ES ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanai, kurā tiktu noteikts ES mērķis sasniegt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050.gadam. Jūnijā MK apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju, kurā pauda atbalstu ES virzībai uz klimatneitralitāti. Tāpat MK ir apstiprinājis VARAM izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam, kas paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumus, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus.
Lai iespējami efektīvi sasniegtu Eiropas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) mērķus, ņemot vērā jaunākās tendences, ir nepieciešams atbilstošs EKII darbības mehānisms. EKII darbības stratēģija tiek izstrādāta un to MK paredzēts apstiprināt septembrī.
MK apstiprināts ziņojums par Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas uzlabošanu, kas četru gadu laikā paredz realizēt pamatpasākumus, kas palīdzēs nepieciešamo prevenciju plūdu seku risku mazināšanai, stiprinās atbildīgo institūciju kapacitāti, tādējādi samazinot zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.
VARAM strādā pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pilnveidošanas. Tā nodrošinās administratīvā sloga mazināšanu atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, tai skaitā sniedzot Valsts vides dienestam ar savlaicīgu informāciju, samazinot atkritumu jomā nelegālās darbības.
ES fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei (enabling conditions), kas ir obligāts nosacījums vides jomas investīciju uzsākšanai, kā arī atkritumu saimniecības un ūdenssaimniecības jomu izvērtēšanai un attīstības stratēģiskajai plānošanai uzsākta valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna un ūdenssaimniecības jomas investīciju plāna izstrāde.
Tāpat organizēts INTERREG V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam trešais projektu konkurss ar kopējo pieejamo finansējumu 19,2 miljoni eiro. Iesniegts 91 projekta pieteikums par kopējo summu 44,4miljoni eiro, notiek projektu vērtēšana. Lielākā daļa pieteikumu (45) iesniegti pirmajā Programmas prioritātē “Ilgtspējīga un tīra vide”.
Latvija ir turpinājusi kāpumu ES tiešsaistē sniegto publisko pakalpojumu rādītājos, šogad sasniedzot 7. vietu. Par to liecina 11.jūnijā publicētais EK veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kas nosaka digitālas ekonomikas un sabiedrības attīstības līmeni ES dalībvalstīs. Ministrs J. Pūce pauž pārliecību, ka veicot gudru digitālo transformāciju, Latvijai ir potenciāls kļūt par ES veiksmes stāstu.
Lai veicinātu iedzīvotājus vēl vairāk izmantot digitālos pakalpojumus, ministrija īsteno e-adreses popularizēšanas kampaņu un turpina vienoto komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”.
Turpinās Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla attīstība un šogad iedzīvotāji saņems pakalpojumus jau 91 klientu apkalpošanas centrā. Tā ir ministrijas mērķtiecīgi veidota politika, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem iespējami tuvu dzīvesvietai.
Ministrijas IKT blokā rit darbs pie jauna e-pārvaldības likuma. Tas nodrošinās tiesisku pamatu pārejai no novecojušās iestāžu un resoru pašpietiekamības pieejas uz efektīvāku IKT pārvaldības un pakalpojumu organizāciju ar mazāku skaitu spēcīgiem specializētiem koplietošanas pakalpojumu centriem.
VARAM vadībā tiek īstenota plaša valsts pārvaldes IKT modernizācijas programma 150 miljonu eiro apmērā, kas primāri vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu digitālajā vidē.
Lai palielinātu sabiedrības iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs un iedzīvotājiem jau nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu iespēja balsot jebkurā iecirknī Latvijā, VARAM turpina darbu pie Saeimas vēlēšanu likuma pilnveides koncepcijas.
Tuvākajā laikā ministrija piedāvās stratēģiju aprites ekonomikas iespēju plašākai izmantošanai tautsaimniecībā, VARAM uzsāks ieviest stratēģiju pasākumu finansēšanai, lai samazinātu emisijas un palīdzētu tautsaimniecībai pielāgoties klimata pārmaiņām.
*Klimatneitralitāte ir stāvoklis, kur cilvēka darbība rada “nulles” neto ietekmi uz klimata sistēmu. Šāda stāvokļa sasniegšanai nepieciešams līdzsvarot siltumnīcefekta gāzu emisijas ar oglekļa dioksīda piesaisti.
