Jau iepriekš esam informējuši, ka Zemgales kūdras pārstrādes uzņēmumā “Laflora” ir uzsākts vērienīgs attīstības projekts, kas paredz vēja parka izbūvi ar potenciālu izveidot zaļo industriālo zonu ap to. Zemgales plānošanas reģions, kā partneris projektā GIA īsteno vairāku pakāpju programmu, kas paredz izstrādāt zaļā sertifikāta standartu. Kaigu purvs ar tā attīstības plāniem ir viena no 6 pillotteritorijām, kurā īstenoti testēšanas pasākumi. Šajā fāzē projekta partneri un piesaistīti eksperti apmeklē šīs pilloteritorijas, lai vērtētu progresu, kā arī izzinātu katras valsts pieeju ceļā uz zaļām industriālā zonām.
12. un 13. septembrī šāda vizīte norisinājās Zemgales reģionā, kā arī Liepājā, ar mērķi iepazīstināt Somijas un Zviedrijas partnerus ar reģiona un Latvijas esošo situāciju un attīstības plāniem industriālo zonu attīstībā un pielietotajiem kritērijiem, lai šādas zonas varētu sasniegt klimatneitralitāti.
Kaigu purvā viesošanās notika vēsturiskā brīdī, tikai nedēļu pirms aktīvās būvniecības sākuma. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks iezīmēja kūdras pārstrādes tendences, uzņēmuma nākotnes vīziju, kā arī industriālo zonu. Paredzēts, ka jau 2026. gadā Jelgavas novadā sliesies pirmās “Lafloras” vēja turbīnas un saules parks. Tālākajos attīstības posmos šeit taps gan siltumnīcas, gan datu centri un kopumā vieda un zaļa zona. Viens no iemesliem šādam attīstības solim - Kaigu purvā kūdras ieguve noslēgsies tuvākajos gados, tāpēc svarīgi plānot teritorijas tālāku saimniecisku izmantošanu, kas vienlaikus ļaus uzņēmumam sasniegt klimatneitralitāti.
Pēc Kaigu purva apmeklējuma, nākamais pieturas punkts bija Dobeles novads. Šeit iepazīts uzņēmuma “A J POWER” saules parks. Uzņēmums nodrošina mūsdienīgus enerģētikas risinājumus. Izbūvējot saules parkus dažādos Latvijas reģionos, uzņēmums ir iekarojis Latvijas tirgu un ir nozīmīgs nozares spēlētājs. Šī saules elektrostacija atklāta tikai pirms nepilna mēneša un tajā uzstādīti 4608 bificiālie jeb divpusējie saules paneļi, tam izmantojot 3,103 hektāru platību. Divpusējie saules paneļi spēj uzņemt saules gaismu no abām pusēm, tādējādi vēl palielinot iegūtās enerģijas apjomu. Šāda parka viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka elektrība nonāk apakšstacijā, kas ir tepat blakus un pēc tam uzreiz pie uzņēmējiem. Būtiski, ka Dobeles novadā atrodas vairāki industriālie patērētāji, kas uzreiz var patērēt saules enerģijas parka saražoto zaļo elektroenerģiju.
Vizītes otrā diena sākās Liepājas pilsētas domē. Šeit delegāciju uzņēma Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, ieskicējot pilsētas galvenos attīstības virzienus, savukārt Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis iepazīstināja ar pilsētas centieniem izveidot zaļo industriālo zonu un uzņēmumiem, kas jau īstenot vairākas pasākumus ceļā uz klimatneitralitāti.
Vizītes turpinājums ar asa sižeta filmu cienīgiem kadriem turpinājās kādreizējā “Liepājas Metalurga” teritorijā. Šajā teritorijā izveidots Liepājas industriālais parks, kas ir viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem industriālās attīstības projektiem pilsētā. Nav noslēpums, ka kādreizējais metalurģijas gigants ir atstājis savu nospiedumu šīs pilsētas industriālajā kartē un savulaik bijis viens no lielākajiem piesārņotājiem reģionā. Lai arī šobrīd “Metalurgs” nonācis turku investoru pārziņā, norit aktīvs darbs, lai industriālo zonu iedzīvinātu un uzņemtu zaļo kursu. Mērķu sasniegšanai ir izstrādāts rīcības plāns, kurā noteikti uzdevumi un pasākumi, identificējot atbildīgos par to izpildi u.c. iesaistītās puses.
Liepājā mājvietu šajā gadā radis arī pārtikas proteīna ražošanas uzņēmums “Golden Fields”. Interesanti, ka ražotne atrodas vēsturiskajā Karostas teritorijā. Turklāt ražotnes ēka ir saistoša arī ārēji, tā integrēta ar vēsturisko būvi. Uzņēmums pārstrādā zirņus un pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti, miltus liellopiem un pārtikas ražošanai.
Liepājas industriālās zonas iepazīšana turpinājās ar ostas apmeklējumu. Neskatoties uz ģeopolitiskajiem notikumiem, šī osta spējusi saglabāt stabilus darbības rezultātus.
Bet vizīte noslēgta ar vēl viena speciālās industriālās zonas uzņēmuma apmeklējumu. “DG termināls” ir lejamkravu pārkraušanas un uzglabāšanas terminālis Liepājas ostā. Uzņēmuma valdes loceklis norāda, ka viens no galvenajiem attīstības virzieniem ir uzņēmumā mazināt energoatkarības riskus, dažādot energoresursu nodrošinājuma avotus un kļūt par enerģijas neitrālu Liepājas ostas sektora dalībnieku.
Rezumējot divu dienu vizīti, projekta partneris Timi Tīra (Timi Tiira) no Somijas, Jiveskiles (Jyväskylä), atzīst, ka redzētais atstājis ļoti pozitīvu iespaidu. “Redzu šeit ļoti lielu potenciālu un iespēju mācīties arī manai pārstāvētajai pilotteritorijai”. Vizītes laikā Tīra saskatīja daudz līdzību un arī atšķirīgu pieeju industriālo zonu attīstībā. “Šis bija vērtīgs brauciens, ar atziņām, kuras nodošu arī saviem kolēģiem”.
Savukārt jau oktobra sākumā Latvijas partneri dosies uz Vāciju, lai iepazīstu šī partnera pieredzi industriālo zonu “zaļināšanā”. Tāpat oktobrī paredzēts vēl viens brauciens uz Somiju, kas arī ietver pilotteritorijas apskati, bet nākamā gada pavasarī visas partneru delegācijas ieradīsies Latvijā, lai atkal skatītu progresu “Lafloras” uzņēmumā. Vizīšu mērķis ir labās prakses piemēru iegūšana no Eiropas valstu partneru reģioniem, izvērtējot iespēju integrēt projekta ieguvumus normatīvajos aktos vai politikas plānošanas dokumentos.
Projekts GIA tiek īstenots “Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021-2027” ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 2 845 916,60 EUR (t.sk. ERAF finansējums 2,276,733.28 EUR) ZPR budžets ir 219 492 EUR. Vairāk par projektu iespējams uzzināt: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/starptautiska-sertifikacijas-standarta-un-instrumentu-kopizstrade-lai-veicinatu-energetikas-pareju-zalajas-industrialajas-zonas
