Ministre Inga Bērziņa: “Esošās fiskālās telpas ietvaros mēs turpinām finansēt ministrijas galvenās prioritātes: Latvijas reģionu attīstību, digitālās vides drošību un inovācijas, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu. Šīs jomas ir būtiskas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti reģionos, stiprinātu pierobežas drošību, veicinātu ērtas un pieejamas e-pakalpojumu sistēmas attīstību un saglabātu dabas līdzsvaru nākotnes paaudzēm. Arī 2025. gadā mēs turpināsim rūpīgi izvērtēt iekšējās izmaksas, lai efektīvi novirzītu finansējumu šīm prioritātēm un maksimāli izmantotu pieejamos resursus.”
Viens no galvenajiem sasniegumiem ir Digitālās desmitgades ceļveža izstrāde Latvijai līdz 2030. gadam, kas nosaka valsts virzību uz Eiropas digitālajiem mērķiem, tostarp mākslīgā intelekta jomā un ceļu uz Nacionālā mākslīgā intelekta centru (NMIC). NMIC mērķis ir veicināt uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai.
Ministrija ir veiksmīgi īstenojusi Administratīvi teritoriālā likuma izpildi, tostarp izstrādājot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ko pieņēma Saeima, lai Varakļānu novadu apvienotu ar Madonas novadu. Tāpat ir izstrādāts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai (2025.–2027. gadam), kas veicinās reģiona attīstību un drošību.Svarīgs solis ir bijis Rēzeknes pagaidu administrācijas iecelšana, budžeta stabilizācija un virzība uz pašvaldības attīstību. Turklāt ir veikti nozīmīgi pasākumi Rīgas metropoles attīstībai, lai veicinātu pilsētas izaugsmi, mobilitāti un modernizāciju.
Ministrija ir nodrošinājusi 2021.–2027. gada Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju īstenošanu, veicinot reģionu attīstību. 2024. gadā Ministru kabinetā apstiprināti 17 ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju īstenošanas noteikumi par kopējo ES fondu finansējumu 485,5 milj. eiro, tādējādi kopumā šajā plānošanas periodā VARAM ir sagatavojusi jau 27 investīciju īstenošanas noteikumus par ES fondu finansējumu 680,6 milj. eiro apmērā jeb 93% no 733,19 milj. eiro VARAM šobrīd garantētā ES fondu piešķīruma.
Tāpat ir veikti pasākumi dabas aizsardzības sistēmas attīstībai, lai uzlabotu biotopu un sugu aizsardzību, saglabātu bioloģisko daudzveidību, pilnveidojot kompensāciju mehānismu izstrādi un turpinot pilnveidot Natura 2000 tīklu. Visbeidzot, ir izveidota jauna īpaši aizsargājama dabas teritorija retā sikspārņa – Eiropas platauša aizsardzībai, kas veicinās šīs sugas saglabāšanu un aizsardzību.
Plašāka informācija par 2024. gadā paveiktajiem darbiem atrodama ministrijas mājas lapā jaunumu sadaļā.
