Saskaņā ar notiesājošo spriedumu, ko Senāts atstāja negrozītu, kukulis ir maksāts saistībā ar AS “Latvenergo” rīkoto konkursu “Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija”.
Būtiskākais juridiskais jautājums, kas bija izlemjams Senātam, bija par valsts amatpersonas jēdziena saturu. Senāts, detalizēti izvērtējot viedokļus, kas pausti tiesu prakses apkopojumā, juridiskajā literatūrā, kā arī apsūdzēto un viņu aizstāvju argumentus, secināja, ka valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes loceklis un ražošanas tehniskais direktors uzskatāmi par valsts amatpersonām Krimināllikuma 316.panta izpratnē. Līdz ar to šīs personas ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kas paredz bargāku sodu, nekā Krimināllikuma normas, par kurām apsūdzētos šajā lietā bija notiesājusi pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa).
Vienlaikus Senāts nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 9.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli un lietu atceltajā daļā nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Vēl citu krimināllietu pret valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” amatpersonām šobrīd turpina skatīt arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.
