“Pirms pāris gadiem klajā nākušās tā sauktās oligarhu sarunas un nupat saistībā ar Rīgas Satiksmi izskanējušās ziņas spilgti ilustrē tiesisko nihilismu Latvijā. Šajā kontekstā mēs aicinājām jauno tieslietu ministru izklāstīt viņa plānoto rīcību cīņā pret korupciju, iecerētās tiesu sistēmas reformas un plānotos darbus tiesiskuma stiprināšanā,” skaidro Norvēģijas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes loceklis, “Spīgulis & Kukainis” advokātu biroja partneris Matīss Kukainis. “Mēs aicinājām tieslietu ministru uz sarunu, lai atklāti runātu par tieslietu sektorā samilzušajiem jautājumiem, uzskatot, ka situācijas apzināšanās, problēmu identificēšana un pilnīga atklātība palīdz nonākt pie ātrāka un efektīvāka problēmu risinājuma,” piebilda M. Kukainis.
Atbildot uz ārvalstu tirdzniecības kameras aicinājumu, savā prezentācijā ministrs J. Bordāns izklāstīja viņa plānotās reformas, kuru uzmanības lokā likts caurspīdīgums, tiesiskās vides noteiktība un tiesu sistēmas modernizācija. “Sakārota tiesiskā vide ir pamats ekonomikas izaugsmei,” sacīja tieslietu ministrs. Kā konkrētus darba uzdevumus viņš izcēla tiesu sistēmas efektivitātes stiprināšanu, veidojot specializētās tiesas un stiprinot tiesu kapacitāti, ceļot tiesnešu un prokuroru algas un ieviešot inovatīvus risinājumus tiesu darbā, tādus kā, automatizācija, digitalizācija un mākslīgā intelekta izmantošana. Ministrs īpaši izcēla sadarbības veicināšanu starp izmeklētājiem, prokuratūru un tiesu sistēmu.
Kā svarīgākie jautājumi no Ziemeļvalstu investoru puses tika minēti: Latvijā plaši izplatītā nesodāmības sajūta, investīciju aizsardzība maksātnespējas procesu gadījumos, ierobežojumi darījumos ar lauksaimniecības zemi ārvalstu investoriem. Tāpat ārvalstu investori interesējās par situāciju saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem Rīgas Satiksmē un par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietas virzību.
Par problēmām Latvijas tieslietu sistēmā jau iepriekš izteikusies Ārvalstu investoru padome, kas šī gada sākumā publiskoja kārtējo ikgadējo pētījumu par investīciju vidi Latvijā, kurā starp aktuālākajām uz tieslietu jomu attiecināmajām problēmām bija ierindota korupcija publiskajā sektorā un ēnu ekonomika. Ziemeļvalstu tirdzniecības palātu pārstāvji uzsvēra, ka iesāktais darbs jomas sakārtošanā ir nešaubīgi jāturpina. Papildus tam palātu pārstāvji aicināja uzlabot tiesu nolēmumu pieejamību pārrobežu līmenī un nodrošināt nolēmumu pieejamību angļu valodā.
Biznesa pusdienas un tikšanos ar J. Bordānu rīkoja Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas Tirdzniecības palātas ar grāmatvedības kompānijas Leinonen un HD Forest finansiālu atbalstu. Pusdienās piedalījās vairāk nekā 60 Ziemeļvalstu tirdzniecības palātu biedru un vairāku vēstniecību pārstāvji. Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Somija ir vieni no lielākajiem investoriem Latvijā. Saskaņā ar Lursoft datiem, 2018. gadā šo četru valstu ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā sasniedza gandrīz 1,9 miljardus EUR.
