DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. janvārī, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika
2
2

Korupcijas uztveres indekss liecina par Latvijas nespēju mazināt korupciju

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Otrdien, 29. janvārī pretkorupcijas organizācijas Transparency International publicētajā Korupcijas uztveres indeksā Latvija saņēmusi 58 punktus no 100. Tieši tikpat daudz punktu Latvija saņēma pērn. Latvija indeksā dala 41. vietu ar Gruziju, Spāniju un tādu Karību jūras valsti kā Sentvinsenta un Grenadīnas. Rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai.

Korupcijas uztveres indekss sarindo 180 pasaules valstis un teritorijas pēc korupcijas līmeņa uztveres valsts sektorā. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcijas uztvere, bet 100, ka korupcijas uztvere ir zema.

Indeksu veidojošo datu analīze rāda, ka progresa trūkums joprojām vērojams tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas. Līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu.

Politiskās korupcijas novērtējums 2018. gadā ir nedaudz pasliktinājies. Tomēr pirmajos četros mēnešos biznesa sektora pārstāvju novērtējumā Latvijā mazinājusies kukuļošanas tendence.  

Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz pārējām Baltijas valstīm. Lietuva saglabājusi 59 punktus un 38. vietu pasaulē, bet Igaunija ar 73 punktiem pakāpusies uz 18. vietu. Šogad Latviju indeksā apsteigušas arī Čehija un Kipra.

Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 65 punkti. Pirmās trīs vietas ieņem Dānija (88 punkti), Jaunzēlande (87) un Somija (85). Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta pārvalde, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma.

Viens no Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem ir līdz 2020. gadam indeksā sasniegt 70 punktus. Jaunā valdība kā mērķi deklarējusi panākt Baltijas valstīs zemāko korupcijas līmeni. Lai šos mērķus sasniegtu, Delna iesaka īstenot visaptverošus pasākumus korupcijas apkarošanai, tajā skaitā stiprināt valsts iestāžu iekšējo godprātību (integrity) un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni.

2019. gadā Delna aicina valdību:

1.      Stiprināt tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas, lai sekmētu lielo korupcijas shēmu atklāšanu un iztiesāšanu.

2.      Nodrošināt kvalitatīvas un efektīvas trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu līdz ar Trauksmes celšanas likuma stāšanos spēkā (01.05.2019.)

3.      Pieņemt lobēšanas atklātības regulējumu un ieviest lobēšanas reģistru. 

4.      Palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām.

5.      Nodrošināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem. 

Nākamajos četros gados Delna aicina Saeimu ieviest 10 soļu plānu ar 39 konkrētām rekomendācijām (skatīt pielikumu):

1.      Solis. Informācijas atklātība.

2.      Solis. Mazināta naudas ietekme uz politiku.

3.      Solis. Publiskā sektora godprātība (integrity) un ētika.

4.      Solis. Pārdomāta, konsekventa valsts personālpolitika.

5.      Solis. Valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi.

6.      Solis. Novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas.

7.      Solis. Darboties spējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju.

8.      Solis. Atbalsts kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru.

9.      Solis. Efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara.

10.  Solis. Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana.

Transparency international norāda, ka valstu nespēja kontrolēt korupciju ir viens no demokrātijas krīzes iemesliem pasaulē

2018. gada indeksā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits bija 43. Ņemot vērā, ka dažādas demokrātiskās institūcijas un normas šobrīd pasaulē ir apdraudētas, Transparency International analizēja saistību starp korupciju un globālās demokrātijas tendencēm. Rezultāti rāda, ka korupcija publiskajā sektorā var veicināt demokrātisko institūciju un vērtību vājināšanos.

Daudzas demokrātiskās institūcijas šobrīd visā pasaulē ir apdraudētas un tam par pamatu bieži ir uz autoritārismu vai populismu tendēti līderi, tāpēc mums ir jāstiprina kontroles un līdzsvara mehānismi un jāaizsargā iedzīvotāju tiesības,” saka organizācijas Transparency International direktore Patrīcija Moreira (Patricia Moreira). “Korupcija drupina demokrātiju, radot apburto loku, kurā korupcija apdraud demokrātiskās institūcijas un no otras puses – vājas institūcijas ir mazāk spējīgas kontrolēt korupciju.”

Analīze atklāja saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni. Pilnīgas demokrātijas (full democracies) Korupcijas uztveres indeksā saņem vidēji 75 punktus, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) – 49 punktus, hibrīdrežīmi ar autokrātijas elementiem – 35 punktus, bet autokrātiski režīmi – tikai 30 punktus.  

Valstis ar augstiem korupcijas rādītājiem ir arī bīstamas politiskajai opozīcijai. Praktiski visas valstis, kurās notikušas valdības pasūtītas vai atbalstītas politiskās slepkavības, novērtētas kā ļoti korumpētas.

Korupcijai ir lielāka tendence uzplaukt tur, kur demokrātijas pamati ir vāji un, kā mēs esam novērojuši daudzās valstīs, tur, kur nedemokrātiski un populistiski politiķi to izmanto savā labā,“ uzsver Transparency International Padomes priekšsēdētāja Delija Fereira Rubio (Delia Ferreira Rubio).

Par Korupcijas uztveres indeksu:

·         Transparency International ir globāla nevalstiskā pretkorupcijas organizācija. Sabiedrība par atklātību – Delna ir organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU