Konferenci atklāja Delnas direktores vietniece Agnija Birule un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume. A. Birule uzsvēra, ka starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) aizsardzību vērtē kā vienu no augsta riska korupcijas jomām un paredz korupcijas risku pieaugumu, jo daudzas nacionālās valdības palielina aizsardzības budžetu. Latvijas aizsardzības budžets 2025. gadā veido 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,559 miljardus eiro, un tas ir lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā aizsardzības budžets pieaugs līdz 4,91% no IKP, sastādot 2,16 miljardus eiro. J. Straume norādīja, ka aizsardzības sektors ir viena no KNAB prioritātēm, ir uzsākta sadarbība ar Aizsardzības ministriju korupcijas risku pārvaldībā, tostarp notiek darbs pie inovatīviem risinājumiem, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanas, nozares uzraudzībā.
Pēc ievadrunām ar prezentāciju tiešsaistē uzstājās Atvērtās pārvaldības partnerības (OGP) pārstāvis Džozefs Foti un iepazīstināja ar OGP kā globālu organizāciju, kas apvieno valstis, lai veicinātu atklātību, labu pārvaldību, pretkorupciju. Dž. Foti uzsvēra valstu nepieciešamību stiprināt aizsardzības budžeta, iepirkumu un audita atklātību, kā arī uzlabot nozares spēju reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem, tostarp dezinformāciju. Prezentācijas noslēgumā Dž. Foti iepazīstināja ar OGP nesen publicēto Atvērtās pārvaldības rokasgrāmatu aizsardzības sektora publisko iepirkumu atklātībai un uzraudzībai (The Open Gov Guide: Exploring Reforms on Defence Spending: Procurement Transparency and Oversight), kas sniedz praktiskus ieteikumus atklātības iedzīvināšanai aizsardzības sektorā un izdevumu uzraudzībā. Pēc tam prezentāciju sniedza TI Valstu aizsardzības sektora pretkorupcijas indeksa (GDI) pētniecības projektu vadītāja Lea Klamadija. Viņa skaidroja GDI nozīmi korupcijas risku izvērtēšanā un informēja, ka 2026. gada pavasarī TI publicēs Latvijas rezultātu GDI. Atsaucoties uz 2020. gada Latvijas rezultātu GDI, L. Klamadija iepazīstināja ar GDI metodoloģiju un apskatīto risku veidiem – politiskie, finanšu, personāla, militāro operāciju un publisko iepirkumu pārvaldības riski.
Konferences otrajā daļā divās diskusijās pārrunājām aizsardzības nozares riskus un to pārvaldību.
Diskusija “Kādi ir aizsardzības nozares riski un kā pārliecināties, ka nozarei atvēlētais budžets tiks izlietots godprātīgi?”.
Diskusiju moderēja Latvijas Radio 1 žurnālists Aidis Tomsons. Kā runātāji pievienojās: Delnas pētnieks Artūrs Bikovs, KNAB Stratēģijas pārvaldes priekšnieka p. i. Anita Bethere, Aizsardzības ministrijas Audita un inspekcijas departamenta direktora vietniece Inga Puikevica-Puikevska, Valsts kontroles padomes loceklis, Otrā revīzijas departamenta direktors Gatis Litvins un raidījuma “De Facto” vadītāja un žurnāliste Inga Šņore.
Faktiski visi diskusijas dalībnieki norādīja, ka lielākais izaicinājums šajā nozarē ir salāgot valsts noslēpuma sargāšanu ar informācijas atklātības principiem. I. Puikevica-Puikevska apgalvoja, ka Aizsardzības ministrija daudz domā un strādā pie tā, lai padarītu sabiedrībai pieejamu visu to informāciju, kas nav valsts noslēpums. Diskusijas laikā tika pieminēta arī Baltā grāmata. Žurnāliste I. Šņore pauda gandarījumu par tādas grāmatas radīšanu, sakot, ka nereti sociālajos medijos par informācijas slēpšanu vai aizdomām par naudas izlietošanu sūdzas tie cilvēki, kas nemaz necenšas vajadzīgo informāciju iegūt. Un nedrīkst aizmirst arī apzinātus centienus diskreditēt aizsardzības un militāro sektoru. Tajā pašā laikā viņa aicināja turpināt darbu pie informācijas pieejamības, piemēram, publicēt jau notikušu iepirkumu rezultātus un pamatinformāciju, kas ļautu sabiedrībai salīdzināt un novērtēt izdarīto.
Iepirkumi ir viena no lielākajām riska zonām, A. Bethere norādīja, ka KNAB ir aktīvi iesaistījies, lai palīdzētu Aizsardzības ministrijā izveidot pēc iespējas efektīvāku lēmumu izstrādāšanas un pieņemšanas sistēmu, kas maksimāli izslēdz koruptīvos riskos. Līdz šim arī nav zināmu gadījumu, kad kādi būtu apsūdzēti mantkārīgu nolūku vadītu lēmumu pieņemšanā. Tajā pašā laikā visi bija vienisprātis, ka neviena sistēma negarantē pilnīgu drošību – vienmēr pastāv cilvēciskais faktors, tāpēc Aizsardzības ministrijā esot izstrādāts personāla atlases un pārbaudes mehānisms, lai iespēju robežās izslēgtu negodprātīgu cilvēku klātbūtni pie lēmumu pieņemšanas un īstenošanas.
G. Litvins atgādināja, ka līdzšinējā pieredze rāda, ka ne mazāk svarīgi ir rūpēties par līdzekļu izmantošanas lietderību. Līdz šim lielākie skandāli aizsardzības jomā ir bijuši nevis par korupcijas gadījumiem, bet par to, cik atbilstoši un jēgpilni atvēlētā nauda tiek izmantota. Šis ir un būs lielais izaicinājums arī turpmāk, tāpēc Valsts kontrole ir apņēmības pilna turpināt strādāt šajā virzienā, savukārt Aizsardzības ministrijas lielais izaicinājums ir maksimāli aktīvi skaidrot pieņemtos lēmumus un nodrošināt, ka sabiedrība vienmēr var saņemt skaidras atbildes uz jautājumiem, kāpēc viens vai otrs lēmums ir bijis vajadzīgs, un sniegt pārliecību, ka piešķirtā nauda ir izmantota iespējami labākajā veidā.
Diskusija “Privātais sektors kā valsts partneris aizsardzības nodrošināšanā – izaicinājumi un iespējas”. Diskusiju moderēja Delnas Padomes priekšsēdētāja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša. Kā runātāji pievienojās: Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra Juridiskā departamenta vadītāja Agnese Bugaja, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle-Ločmele un SIA “METRUM” valdes loceklis Māris Krievs.
Diskusijā lielākoties tika pārrunāta Aizsardzības ministrijas sadarbība ar privāto sektoru kā valsts partneri aizsardzības nodrošināšanā. M. Krievs un E. Egle-Ločmele uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijai būtu vairāk jāvērtē piegādātāju reputācija un ētika – starptautiskajā praksē piegādātāju reputācija, ētika un atbilstība nereti tiek vērtēta augstāk nekā cena vai finanšu rādītāji. Turklāt vietējās industrijas attīstība būtu jāvirza kā stratēģiska valsts prioritāte. Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.–2036. gadam nosaka Nacionālo bruņoto spēku iegāžu palielināšanu no vietējās aizsardzības industrijas līdz 20% īpatsvaram līdz 2028. gadam; līdz 30% līdz 2036. gadam, kas nav iespējams bez mērķtiecīgas industrijas kapacitātes un standartu attīstīšanas. Privātā sektora iesaiste aizsardzībā ir neatņemama, taču tai jābalstās uzticēšanās, atklātības un starptautiski atzītu ētikas standartu ievērošanā, ne tikai izmaksu efektivitātē. Aizsardzības ministrijas pārstāves norādīja, ka ministrija veido dialogu ar privāto sektoru, veic uzņēmumu izvērtēšanu pirms sadarbības uzsākšanas un seko līdzi uzņēmumu reputācijas jautājumam, turklāt ir publiski pieejama Baltā grāmata, kur ikviens var iepazīties ar ministrijas plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un plānot savu dalību publiskajos iepirkumos.
Ņemot vērā konferencē pārrunāto un apzinoties, ka atklātība ir viens no instrumentiem cīņā pret korupciju, Delna aicina:
- Aizsardzības sektorā jau pastāv iekšējā kontroles sistēma (risku vadība, pretkorupcijas plāni, ētikas kodekss, tiek veiktas darbinieku apmācības un reputācijas pārbaudes), būtiski ir turpināt iesākto un regulāri pārskatīt iekšējās kontroles sistēmas un pārliecināties par to darbību, uzturēt regulāru sadarbību un konsultācijas ar KNAB.
- Skaidrot sabiedrībai Aizsardzības sektora pieņemtos lēmumus un budžeta izdevumus. Piemēram, papildināt Balto grāmatu ar sadaļu par noslēgtajiem publisko iepirkumu līgumiem, to izpildi, rezultātu.
- Nodrošināt, ka resorā darbojas efektīvs trauksmes celšanas kanāls.
- Ir publiski pieejama informācija par lēmumu pieņēmēju komunikāciju ar interešu pārstāvjiem (lobētājiem), negaidot, kad sāks darboties Interešu pārstāvības atklātības likumā noteiktā interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma.
Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
