Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja,
Godātie deputāti un deputātes,
Dāmas un kungi!
Tautas paruna saka, ka rīta stundai zelts mutē. Es šo gadsimtos noslīpēto tautas domu vēlētos pārfrāzēt vēl plašāk – šodienas darbā rītdiena redzama.
Esmu šajā rīta stundā pie Jums Saeimas namā, lai iesniegtu dokumentu "Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas līdz 2013.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums".
Savā uzrunā īsi pievērsīšos valdības paveiktajam šajā gadā un šodien izvirzītajām prioritātēm turpmākajam darbības laikam.
Saeimā iesniegtais Ziņojums veidots atbilstoši Latvija 2030 un NAP2020 saturiskajai struktūrai un sastāv no piecām lielākām nodaļām: tās ir - stratēģisko rādītāju sasniegšanas izvērtējums, tautsaimniecības izaugsme, cilvēkkapitāls un drošumspēja, teritoriju attīstība un ilgtspēja, kā arī valsts drošības rādītāju vērtējums. Ziņojuma noslēgumā ietverti secinājumi un prognozes, kā arī ieteikumi turpmākai rīcībai.
Analīze kopumā uzrāda stabilu virzību uz valsts ilgtermiņa attīstības mērķu īstenošanu.
Aicinu izmantot šodien jums iesniegtā ziņojumā ietverto analīzi un secinājumus dažādu politikas iniciatīvu pamatošanai, strādājot gan ar likumdošanas iniciatīvām, gan ikgadējā valsts budžeta diskusiju procesā.
Godātie deputāti,
Latvija 2030, NAP un valdības deklarācija ir tie divi galvenie orientieri, kas vada Ministru kabineta ikdienas darbu, vadoties no mūsu svarīgākajām prioritātēm - tautsaimniecības izaugsmes, ģimenes un indivīda dzīves kvalitātes Latvijā un valsts drošības.
Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka valdības darba rezultatīvie rādītāji un budžeta iespējas ir jāskata kontekstā ar Eiropas un pasaules politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un pat klimatiskajām pārmaiņām.
Runājot par valdības gada laikā paveikto darbu, vispirms gribu pievērsties Latvijas prezidentūrai, kas nu jau šķiet tik pašsaprotama, bet vēl pagājušajā gadā bija satraucoša gan valdības ministriem, gan visai valsts pārvaldei.
Seši mēneši, vadot ES Padomes darbu, bija iespēju un pārbaudes laiks. Esmu lepna par savas valdības ministriem, ierēdņiem, diplomātiem, Latvijas radošajiem cilvēkiem un katru, kas ar savu darbu prezidentūras laikā pierādīja, ka esam moderna, atvērta un labi organizēta Eiropas valsts.
Latvijas prezidentūra ES Padomē ir izmantojusi visas tai sniegtās iespējas un panākusi vērā ņemamu virzību izvirzītajās prioritātēs – Konkurētspējīga Eiropa, Digitāla Eiropa un Iesaistīta Eiropa.
Pusgada laikā tika panākta vienošanās par Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda izveidošanu, stimulējot ekonomisko izaugsmi visā Eiropas Savienībā.
Vēl viena svarīga prioritāte Eiropas Savienībai šobrīd ir Enerģētikas savienība, kurai Latvijas prezidentūra veltīja īpašu uzmanību. Par enerģētiku atbildīgie ministri pieņēma lēmumu par Eiropas Enerģētikas savienības īstenošanu.
Atbilstoši mērķim pilnveidot ES vienoto digitālo tirgu, Latvijas prezidentūra digitālos jautājumus izvirzīja kā vienus no vissvarīgākajiem dienaskārtībā un sasniedza nozīmīgus rezultātus šī pusgada laikā. Prezidentūrai izdevās panākt vienošanos starp dalībvalstīm par kopīgu Padomes nostāju datu aizsardzības regulai. Prezidentūra arī panāca provizorisko vienošanos ar Eiropas Parlamentu par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atklāta interneta pieejamību. Tāpat prezidentūra panāca vienošanos ar EP par pamata principiem direktīvai par tīklu un informācijas drošību (NIS). Gribu arī atzīmēt, ka šie darbi pirms Latvijas prezidentūras netika veikti vairākus gadus.
Maijā notika Austrumu partnerības samits Rīgā, kurā ES tikās ar Austrumu partneriem.
Latvijas prezidentūra arī pievērsa īpašu uzmanību ES-Centrālāzijas stratēģijas atjaunošanai.
Bija arī izaicinājumi, īpaši jau drošības jomā. Situācija Ukrainā, Eiropas Savienības reakcija uz Krimas aneksiju dominēja visās valstu un valdību vadītāju sanāksmēs. Valdība aktīvi piedalījās centienos stabilizēt situāciju Ukrainā, sniedzot politisko atbalstu un humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Latvija arī iestājās par sankciju ieviešanu pret Krieviju, kurām būtu jāpaliek spēkā, kamēr pilnībā netiks ieviesti Minskas miera līguma nosacījumi.
Vērā ņemami izaicinājumi starptautiskajai drošībai bija un joprojām pastāv arī citos reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Gada sākumā mēs saskārāmies ar jauniem pārbaudījumiem Eiropas Savienības drošībai, kas atklāja ES vājās vietas cīņā pret terorismu un nepieredzēta apjoma migrācijas plūsmas radīto spiedienu ārējām robežām.
Šobrīd situācija Eiropā saistībā ar ārkārtas un nesamērīgu personu pieplūdumu ir dramatiska. Šāda humanitārā krīze nav pieredzēta kopš II Pasaules kara beigām. Itālija un Grieķija, kuras pirmās saskārās ar šo nesamērīgo personu plūsmu, nespēj vienas tikt galā ar daudzskaitlīgajiem patvēruma pieteikumiem.
Latvija solidaritātes vārdā ir nolēmusi pārvietot daļu personu, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no citām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm. Mēs labi apzināmies, ka lēmums par patvēruma meklētāju pārvietošanu nerisina problēmas cēloņus.
Līdz ar to mūsu nostāja ir skaidra – pašreizējās problēmas cēloņu risinājums nav rodams jebkādos pastāvīgos patvēruma meklētāju sadales mehānismos.
Tā vietā maksimālas pūles būtu jāpieliek, lai stiprinātu ES ārējās robežas, paturot prātā migrācijas plūsmu mainīgo dabu un pievēršot pienācīgu uzmanību ne tikai šobrīd karstākajam robežu reģionam, bet arī austrumu robežai.
Tāpat jādara viss iespējamais, lai uzlabotu un intensificētu sadarbību ar trešajām valstīm, jo tikai stratēģiski sadarbojoties ar partneriem, Eiropas Savienība spēs labāk pārvaldīt un kontrolēt migrāciju.
Trešais virziens, kurā Eiropai jāstrādā, ir efektīva atgriešanas politika, ko mēs vienmēr esam atbalstījuši un arī turpmāk atbalstīsim, lai pēc iespējas ātrāk tās personas, kuras ir ieradušās tikai labākas dzīves meklējumos un kurām nav likumīga pamata uzturēties mūsu valstīs, tiktu pēc iespējas ātrāk atgrieztas to izcelsmes vai iepriekšējās mītnes valstīs.
Līdz šim Latvija nebija iesaistījusies patvēruma meklētāju pārvietošanas programmās. To patvēruma meklētāju skaits, kas ierodas Latvijā, salīdzinoši ir niecīgs. Pavisam neliela daļa no šīm personām ir saņēmusi starptautiskās aizsardzības statusu.
Tāpēc jūlijā es izveidoju augsta līmeņa starpinstitucionālo darba grupu, kurā strādā Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu, Zemkopības, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju valsts sekretāri, kā arī pieaicinātie eksperti no citām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.
Darba grupa ir izstrādājusi Latvijai piemērotu modeli patvēruma meklētāju uzņemšanai un bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrācijai, norādot konkrētus uzdevumus un par to izpildi atbildīgās institūcijas. Ministru Kabinets 29.septembrī konceptuāli atbalstīja Indikatīvo rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā.
Darba grupai ir dots uzdevums precizēt rīcības plānu un nepieciešamo finansējumu līdz 20.oktobra Ministru kabineta sēdei, definējot atbildības jomas integrācijas jomā un precizējot finanšu jautājumus. Galaziņojums Ministru Kabinetā tiks skatīts novembra laikā.
Godātie deputāti,
Valdības prioritātes ir cieši saistītas ar valsts budžeta izstrādi, un manis vadītā valdība budžetā ir nosaukusi vairākas lielās prioritātes - valsts iekšējā un ārējā drošība, sabiedrības veselība, izglītība un nevienlīdzības mazināšana, kas tika nosauktas jau pavasarī.
Tā kā nacionālās drošības stiprināšana ir viena no valdības prioritātēm, budžeta projektā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2% no IKP jau 2018. gadā. Pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir uzskatāma par Latvijas militārās drošības prioritāti, līdz ar to notiek darbs pie Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projekta īstenošanas, pretgaisa aizsardzības spēju attīstības, Zemessardzes stiprināšanas, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūves un attīstības.
Runājot par iekšējo drošību, valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus, kas saistīti ar organizētās noziedzības apkarošanu, cilvēktirdzniecības un narkotisko un psihotropo vielu izplatības ierobežošanu un tiesību aizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu. Jāuzsver, ka pēdējā pusgada laikā būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Jāpiemin, ka iekšējās drošības, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanai nākamā gada budžetā veltīts otrs lielākais finansējums.
Par gudriem cilvēkiem Latvijā. Lai arī skola vien vēl negarantē dzīves gudrību, tā dod zināšanas, un iespējas katram kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Tādēļ pakavēšos pie izglītības tematikas un šobrīd ļoti aktuālā skolotāju algu modeļa reformas.
Šajos mēnešos ļoti aktīvi Ministru prezidenta paspārnē ar izglītības ministri notiek darbs pie skolotāju algu reformas, kas tiek skatīta kontekstā ar skolu tīkla nākotni. Mēs gribam un varam atļauties Latvijā kvalitatīvu izglītības sistēmu. Tādu izglītības sistēmu, kur katrs skolēns, neatkarīgi no tā, vai mācās Rīgā vai reģionā, var ar savu izglītību startēt pasaules izcilības olimpiādēs. Tieši tāpēc mēs nevaram atļauties skolas ar 12 skolēniem vai klases ar 3 bērniem. Mums jāgarantē tas, ka pamatskolas izglītību bērns var saņemt pēc iespējas tuvu mājām, tādējādi neizjaucot skolas kā vietējā kultūras centra lomu, taču vidusskolām jābūt tur, kur iespējams garantēt augstāko kvalitāti.
Kopumā 10 sēdēs ar katru no pašvaldībām mēs izrunājam konkrētās vietas specifiku. Katrai pašvaldībai ir sava balss. Sēdēs piedalās arī LIZDA ar savu balsi. Jaunais pedagogu algu modelis tiek radīts ar mērķi, lai valsts finansējums izglītībai tiek izmantots efektīvāk, caurskatāmāk un godīgāk. Tas ir priekšnoteikums, lai ar nākamā gada 1.septembri varētu paaugstināt pedagogu algas, piesaistīt skolām konkurētspējīgus skolotājus.
Valdība jau ir apstiprinājusi jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli. Tas darīts, lai piemērotu augstākās izglītības piedāvājumu Latvijas tautsaimniecības un darba tirgus vajadzībām, stiprinātu pētniecībā balstītu augstākās izglītības attīstību, kā arī ieviestu rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās.
Par veseliem cilvēkiem Latvijā. Vēl viena reforma, ko šodien piesaku, ir veselības jomā – un tā ir obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, ko ceru, īstenosim jau vistuvākajā nākotnē. Vienotība sadarbībā ar Veselības un Labklājības ministrijām strādās pie tā, lai ieviestu šo sistēmu, lai nebūtu jālāpa caurumi un lai sistemātiskāk attīstītos veselības nozare. Tad nebūs jāpiešķir gada beigās papildu līdzekļi veselības nozarei, kā to valdība plāno veikt tuvāko nedēļu laikā.
Godātie deputāti,
Par nevienlīdzības mazināšanu. Valdības piedāvājums valsts budžetā ir palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, ieviest diferencēto nepaliekamo minimumu, palielināt neapliekamo minimumu līdz 85 eiro, ieviest sociālo nodokli, kas nosaka, ka arī lielo algu saņēmēji maksā procentuāli vienādu nodokļu slogu. Valsts budžeta projektā plānota arī pensiju indeksācija ar pozitīvu tendenci ilgtermiņā.
Vēl jāpiemin, ka rūpēs par pozitīvu demogrāfijas tendenci, jau no šī gada janvāra ir atcelti ierobežojumi slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, kas tika ieviesti 2009.gadā krīzes laikā. Viens komentārs par slimības pabalstiem – ceru, ka speciālisti vērtēs, kāpēc cilvēki masveidā slimo populārā festivāla "Positivus" laikā un izdarīs attiecīgos secinājumus nākotnei.
No šī gada un turpmāk ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē, par otro bērnu - divkāršā apmērā, par trešo un nākamajiem - trīskāršā apmērā.
Saeimā iesniegtais ziņojums liecina, ka, samazinoties strādājošo nabadzības rādītājiem, ir mazinājusies ekonomiskā spriedze Latvijas ģimenēs, sarucis arī nabadzības riskam pakļauto ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars.
Godātie deputāti,
Pēc manas pārliecības, svarīgākais priekšnoteikums cilvēku dzīves kvalitātei ir ekonomikas izaugsme.
Pateicoties spējai sakārtot valsts finanses un pietiekami veiksmīgi un tālredzīgi izmantot starptautiskās aizdevumu programmas, Eiropas Savienības strukturālo fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības piešķirtos līdzekļus, pēdējos pāris gados valsts tautsaimniecība ir atgriezusies pie ilgtspējīgas izaugsmes.
Latvijas ekonomika joprojām ir starp straujāk augošajām ES. 2014.gadā Latvijas IKP auga par vidēji 4,7% gadā. 2014. gadā IKP palielinājās par 2,4%, bet 2015. gada pirmajā pusgadā – 2,3%. Izaugsmes palēnināšanos noteica galvenokārt ārējie faktori - saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā un eirozonas ekonomiskās izaugsmes lēnā atjaunošanās, tomēr arī Latvijas komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika.
2014.gadā Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo visbūtiskāk ir ietekmējis piensaimniecības nozari, tādēļ valdība ir vairākkārtīgi ir lēmusi par valsts atbalsta sniegšanu, lai mazinātu nozarei radītos zaudējumus un stiprinātu tās konkurētspēju un atbalstītu jaunu noieta tirgu iekarošanu.
Par ēnu ekonomikas apkarošanu – tā joprojām ir būtisks valdības darbības virziens. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir kopīgs uzdevums ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī citām institūcijām un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, lai līdz 2020. gadam Latvija varētu sasniegt vismaz ES vidējo ēnu ekonomikas apmēru, samazinot ēnu ekonomikas rādītājus par vidēji vienu procentpunktu gadā.
Nenoliedzami, viens no būtiskākajiem finanšu avotiem Latvijas ekonomikai ir ES fondu līdzekļi. Manis vadītās valdības laikā mēs kļuvām par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kuras darbības programma guva atbalstu Eiropas Komisijā, tādējādi ļaujot mums savlaicīgi uzsākt jaunā ES fondu plānošanas perioda investīcijas, iespējami samazinot investīciju pārrāvumu tautsaimniecībā.
Lai gan šo investīciju apguve jau ir uzsākta, es joprojām vēlos skubināt ministrus, paātrināt ES fondu līdzekļu investīciju apguvi, tā nodrošinot nepieciešamo impulsu tālākai ekonomikas augšupejai.
Reģionu kontekstā jāpiebilst, ka valdībā ir izstrādāta un Saeimā pieņemta jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Tas palīdzēs īstenot reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām un nodrošinās tām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei. Es zinu, ka ir dažas pašvaldības, kas nav apmierinātas, bet, katru sistēmu veidojot, būs tā, ka finanšu devēji un visi finanšu saņēmēji būs vienādās lomās.
Apzinos, ka ir nepieciešama efektīvāka valsts pārvalde, tāpēc lielas cerības valsts pārvaldes labāka darba panākšanai lieku uz jauno Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu, kurš daudzsološi un aktīvi ienācis valsts pārvaldes stiprināšanas darbā.
Godātie deputāti,
Liels svars ekonomikā ir enerģētikas nozarei, tāpēc runāšu par ekonomiku sildošu enerģētikas politiku. Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015. gada 1. janvāra ir pilnībā pabeigta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, vienlaikus ieviešot sociālā atbalsta instrumentus noteiktām iedzīvotāju grupām. Valdība ir izstrādājusi un pieņēmusi risinājumus, kas ļaus 2016. gadā un turpmākajos gados saglabāt nemainīgu obligātā iepirkuma komponentes maksājumu apmēru un mazinās obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību. Svarīgi atzīmēt, ka valdība ir lēmusi par atbalsta mehānismu Latvijas energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, paredzot tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumā, kas tādējādi ļauj paaugstināt šo uzņēmumu konkurētspēju.
Īstenojot pakāpenisku dabasgāzes tirgus liberalizāciju ar mērķi to pabeigt 2017.gadā, valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nodrošina konsekventu reformas virzību. Brīva konkurence dabasgāzes tirgū, kā arī alternatīvi piegādes ceļi un avoti stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un piegāžu drošību. Aicinu Saeimu līdz šī gada beigām pieņemt Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Enerģētikas likumā, lai līdz 2017. gada aprīlim nodrošinātu gāzes tirgus liberalizācijas procesu un dotu pietiekamu laiku iesaistītajām pusēm veikt nepieciešamās darbības. Ekonomikas ministre ar savu komandu ir apsolījusi aktīvi sadarboties ar Saeimas komisijām, lai kliedētu jebkādas bažas un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu.
Transporta nozarē veiktas pēdējās desmitgades laikā nozīmīgākās investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, izbūvēts jauns sliežu ceļš posmā Skrīveri – Krustpils, tādējādi palielinot Latvijas Austrumu - Rietumu koridora caurlaides spēju. Sekmīgi ir veikti pirmie darbi visam Baltijas reģionam nozīmīgā Rail Baltica projektā. Turpinot dialogu ar iedzīvotājiem, pašvaldībām, kā arī Igauniju un Lietuvu, esmu pārliecināta, ka pēc vairākiem gadiem nonāksim pie šī milzīgā darba īstenošanās dzīvē, kas palīdzēs gan biznesam, gan iedzīvotājiem.
Par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī – to raksturo arī efektīva tiesu sistēmas darbība. Manis vadītās valdības darbības laikā ir veikti būtiski soļi gan tieslietu sistēmas stiprināšanai kopumā, gan atsevišķu tautsaimniecības attīstību ietekmējošo virzienu sakārtošanai. Tiek turpināts darbs, lai īstenotu tiesu sistēmas reformu. Reforma paredz pakāpenisku pāreju uz "tīro instanču" tiesām, kā rezultātā tiks izlīdzinātas tiesu noslodzes un saīsināsies lietu izskatīšanas termiņi. Lietu izskatīšanas kvalitātes celšanai ir ieviesta tiesas specializācija. Neraugoties uz jau veiktajām darbībām, uzņēmēji joprojām par vienu no lielākajām problēmām sauc tieši sistēmu. Tieslietu ministram priekšā joprojām liels darba lauks.
Ir ieviests elektronisko izsoļu modelis (e-izsoles) maksātnespējas procesā, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, kas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem. Veiktas arī reformas komerctiesību jomā, pieņemot anti–reiderisma regulējumu Komerclikumā, un nodrošināta kreditoru aizsardzība sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā.
Tomēr vienmēr aicinu atcerēties – likumi un sistēmas var tikt nemitīgi uzlabotas, bet tikai un vienīgi katra cilvēka godaprāts noteiks to, vai tiesiskums tiks stiprināts un ēnu ekonomika mazināsies.
Godātie deputāti,
Esmu kādu laiku runājusi par paveiktajiem darbiem, tomēr nekādā ziņā nevēlos izvairītos no tā, kas vēl ir darāms un kur mūsu pūles vēl mērķtiecīgāk pieliekamas.
Piemēram, vēl aizvien izdevumi pētniecībai un attīstībai ir pārāk mazā apjomā no IKP, kas ir ārkārtīgi būtiski pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanai. Zemi ir rādītāji studiju aktivitātei profesionālajā izglītībā. Lai arī ģimenēm ar bērniem kopumā nabadzības risks samazinās, ar pieaugošu tendenci tas ir ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais. Tautas ataudzei kritiski augsti ir arī rādītāji par mirstību no ārējiem nāves cēloņiem, kas norāda uz nepieciešamību pēc politikas iniciatīvām veselīga dzīvesveida veicināšanā un dzīvību apdraudošu risku mazināšanā. Kā jau minēju, ir jāturpina darbs pie efektīvākas tiesu sistēmas.
Valdība vakar ir iesniegusi jums nākamā gada Valsts budžetu. Bet vēlos vērst jūsu uzmanību, ka valdība jau ar nākamā gada sākumu sāks apjomīgu darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādes. Tāpat turpināsim darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, teritoriālās reformas, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas, inovācijām, profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes stiprināšanas, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanas.
Godātā Saeima,
Bez šodienas sapņiem nav rītdienas realitātes. Par Latvijas simtgadi domājot, mans sapnis ir stipra, uz Eiropas demokrātijas vērtībām balstīta Latvija, kurā dzīvo veseli, laimīgi un gudri cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka šāda sapņa piepildīšana sākas katram ar sevi. Tikai katra paša uzņēmība un godīga attieksme var mainīt situāciju. Katra valstī un pasaulē dzīvojošā Latvijas patriota uzņēmība un godaprāts ir tas, kas nepieciešams Latvijas nākotnei! Jau šodien! Paldies!
