VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Man ir tiešām skumji joprojām lasīt tādus aplamus un nepatiesus apgalvojumus, ka ir nodokļu maksātāji, kurus VID nepārtraukti uzrauga, bet citus – ļoti riskantus nodokļu maksātājus, vispār nepamana. Es pati esmu visdažādākajām auditorijām skaidrojusi nodokļu nomaksas uzraudzības un kontroles procesu dienestā un vienmēr esmu uzsvērusi, ka tās galvenie stūrakmeņi ir datorizētas riska analīzes sistēmas, rūpīgi izstrādāti un regulāri aktualizēti vienoti riska kritēriji, kas izslēdz subjektīvo faktoru ietekmi. Un tas nav tikai mans personīgais vērtējums – arī Valsts kontrole, kas regulāri pārbauda, kā VID notiek kontrolējamo nodokļu maksātāju atlase, savās revīzijās līdz šim nav izteikusi tādus aizrādījumus vai izmaiņu ieteikumus, kādi parādās šajā rakstā".
Vēlreiz vēršam uzmanību, uz to, ka pirms uzsākt kontroles pasākumus vienmēr tiek veikta detalizēta nodokļu maksātāja izvērtēšana. Pirms nodokļu audita uzsākšanas pašam uzņēmumam, nosūtot par to informatīvu vēstuli, tiek dota iespēja novērst pārkāpumus savā saimnieciskajā darbībā.
VID nepiekrīt minētajā "Latvijas Avīze" rakstā sniegtajai informācijai, ko it kā konstatējusi Valsts kontrole, par to, ka: "…viens un tas pats nodokļu maksātājs tiek analizēts vairākkārtīgi, galu galā tam neveicot auditu, bet citi būtiski riskantie netiek analizēti vispār". Jāatzīmē, ka tādi secinājumi Valsts kontroles revīzijas aktā nemaz nav izdarīti.
Nodokļu kontroles darba plānošanai VID informatīvajā sistēmā veiktā automātiskā riska analīze pilnīgi visām juridiskajām personām notiek četras reizes gadā. Līdz ar to apgalvojums, ka kāds nodokļu maksātājs netiek analizēts, nav patiess, savukārt secinājums, ka nodokļu maksātājs tiek vērtēts vairākkārtīgi – ir pilnīgi objektīvi. Lai noteiktu, kuru nodokļu maksātāju iekļaut nodokļu kontroles pasākumu plānos, pēc automātiskās riska analīzes rezultātiem tiek veikta detalizēta nodokļu maksātāju izvērtēšana. Izvērtējot ņem vērā ne tikai sistēmā konstatētos riskus, bet arī visas VID nodokļu administrēšanas procesā veiktās darbības un to rezultātā notikušās izmaiņas nodokļu maksātāja uzvedībā jeb attieksmē pret nodokļu saistību izpildi. Nereti ir gadījumi, kad nodokļu maksātājs, kuram ir konstatēti augsti riski, un tam jau ir paziņots par nodokļu audita veikšanu, līdz audita uzsākšanai veic labojumus deklarācijās un līdz ar to nodokļu audits tam netiek veikts. Tāpat bieži ir situācijas, kad augsta riska nodokļu maksātājiem VID veic saimnieciskās darbības ierobežojošos pasākumus – izslēdz no PVN maksātāju reģistra, aptur saimniecisko darbību, pieņem lēmumu par vienkāršoto likvidāciju, kontroles pasākumus nemaz neveicot.
Arī visām fiziskajām personām (izņemot bērnus) VID informatīvajā sistēmā tiek veikta automātiskā riska analīze par iepriekšējo taksācijas gadu – tiek identificēti riski saistībā ar personas izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem. Lai izvērtētu, kurai fiziskajai personai ir nepieciešams veikt nodokļu auditu, notiek detalizēts VID rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas process, tai skaitā, konkrētai fiziskajai personai var tikt pieprasītas papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu. Tāpat tiek iegūta informācija no personas darījumu partneriem, piemēram, naudas aizdevēji u.tml.
Gadījumos, ja šīs izvērtēšanas rezultāti liecina, ka nodokļu maksātājam ir nepieciešams veikt kontroles pasākumus, tas tiek iekļauts kontroles pasākumu plānos, jo VID ļoti labi apzinās, ka nodokļu audits ir visdārgākais nodokļu administrēšanas pasākums gan no VID resursu viedokļa, gan arī nodokļu maksātājam tas nav viegls pārbaudījums.
Jāatzīmē, ka revīzijas aktā Valsts kontroles ieteikumos teikts: "VID izvērtēt iespēju noteikt sasniedzamos rādītājus riska analīzei, nosakot veicamā darba apjomu, kas ļautu vērtēt nepieciešamos resursus". Savukārt par sistēmu uzlabošanu ir ieteikts: "VID izvērtēt iespēju informācijas sistēmā reģistrējamās informācijas nepieciešamību vai procesa automatizācijas iespēju", nevis kā minētajā "Latvijas Avīze" rakstā, ka "… VID izvērtēs nodokļu analīzes sistēmu un ziņos Valsts kontrolei, kādi uzlabojumi tiks veikti". Valsts kontroles ieteikums atteicas uz nepieciešamību, veicot padziļinātu analīzi, paredzēt iespēju viena veida specifisku informāciju iekļaut informācijas sistēmā automātiski. To VID ir apņēmies izdarīt līdz noteiktajam termiņam.
Protams, šo padziļināti izvērtēto nodokļu maksātāju skaits, ko virzīt nodokļu kontroles pasākumiem, pret kopējo personu skaitu (gan juridisko, gan fizisko) ir salīdzinoši neliels. Tādēļ pārmetumi, ka nodokļu kontrolei padziļināti netiek vērtēts lielāks skaits nodokļu maksātāju, nav pamatots. Jāatzīmē, ka analīzes veikšanas apjomi ir cieši saistīti ar nodokļu kontroles pasākumu veikšanā iesaistīto inspektoru skaitu. VID kapacitāte, līdzīgi kā arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pieļauj pārbaudīt 4% no juridiskām personām. Svarīgi, lai visiem komersantiem tiktu veikta vienveidīga nodokļu nenomaksas riska analīze un, ņemot vērā pieejamos resursus, tiktu pārbaudīti tie, kuriem ir visaugstākais nodokļu nenomaksas risks! Kā konstatēts gan iepriekšējās Valsts kontroles revīzijās, gan secināts SVF uzraudzības pasākumos, tieši šādu kontroli VID nodrošina.
VID Sabiedrisko attiecību daļa
