DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūnijā, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes

Biedrības Resursu centrs sievietēm MARTA atklāta vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
A.god. Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram!

2014.gada 20.maijā Biedrība Resursu centrs sievietēm MARTA saņēma Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurora Krišjāņa Rudzīša parakstītu atbildes vēstuli uz MARTAs 11.aprīļa iesniegumu par virsprokurores Elitas Jurkjānes pausto pozīciju Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 2014.gada 9.aprīlī saistībā ar Krimināllikuma 159.panta pirmās daļas grozījumiem. K.Rudzītis un E.Jurkjāne pauž vienotu pozīciju, ka "ir arī tādi izvarošanas gadījumi, kad cietušās veicinājušas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret viņām, labprātīgi iesaistoties kopīgā alkohola lietošanā un izaicinoši uzvedoties, kas novedis pie tā, ka viņas tikušas izvarotas".

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 6.panta trešo daļu, kas nosaka pārsūdzības kārtību, lūdzam atsaukt abu augstāk minēto prokuroru pausto viedokli un publiski atvainoties par diskriminējošu attieksmi pret sievieti. Aicinām publiski skaidrot Ģenerālprokuratūras nostāju, kas pausta, skaidrojot dažādos izvarošanas gadījumus un komentēt abu prokuroru izteikumu atbilstību Ģenerālprokuratūras pozīcijai. MARTAs nodoms nav rosināt disciplinārlietu pret konkrētām amatpersonām, tāpēc lūdzam precizēt, kādā veidā tiks celtas Ģenerālprokuratūras darbinieku kompetences, lai nepieļautu šādus amatpersonu izteikumus un apgalvojumus.

Gadījumā, ja Ģenerālprokuratūras viedoklis tiešām saskan ar E.Jurkjānes un K.Rudzīša pausto nostāju, aicinām to skaidrot.

Vēršam uzmanību, ka Ģenerālprokuratūras darbā ir jāievēro starptautiski saistoši dokumenti, kas paredz nodrošināt cietušo aizsardzību un mazināt dzimumu stereotipus. ES Dzimumu līdztiesības stratēģija 2010-2015, kas skaidro dzimumu līdztiesības prioritātes un ieviešanu, tās 4.punktā, kas attiecas uz cieņu, integritāti un uz dzimumu balstītas vardarbības izskaušanu, īpaši uzsver no vardarbības cietušo sieviešu aizsardzību. Pekinas Rīcības Platformas mērķu ieviešana Stratēģijas 6.3.punktā noteikta kā viens no svarīgākajiem dalībvalstu uzdevumiem.

Pekinas Rīcības Platformas 113.pants skaidro terminu "vardarbība pret sievieti" kā jebkuru uz dzimumu balstītu vardarbību, kas rezultējas sievietes fiziskā, seksuālā vai psiholoģiskā nelaimē vai ciešanās vai šo darbību draudos, ieskaitot izvarošanu, seksuālu pazemošanu un uzmācību. Šādas vardarbības mazināšanai noteikta kompleksa rīcība, kas sastāv no 19 daļām, ar mērķi novērst un aizkavēt vardarbību pret sievietēm. Daļā K valstīm uzdots "adaptēt visus piemērotos līdzekļus, īpaši izglītībā, lai mainītu sieviešu un vīriešu rīcības sociālos un kultūras paraugus, kā arī aizspriedumus, tradīcijas un citu rīcību, kas balstīta uz pieņēmumu par dzimumu pakļautību un pārākumu vai arī sieviešu un vīriešu stereotipiskām lomām".

Arī Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem likumi un jāveic citi pasākumi, kas aizsargā sieviešu tiesības uz dzīvi bez vardarbības.

Uz cietušo tiesībām un krimināltiesību sistēmas ieviešanu ES attiecas arī EK Stokholmas Programmas īstenošanas rīcības plāns, kura 2.punktā noteikts, ka dalībvalstīm īpaši jārūpējas par mazaizsargāto cilvēku vajadzībām un jāizmanto "visi iespējamie politikas instrumenti, lai sniegtu stingru Eiropas atbildi uz vardarbību pret sievietēm".

Statistika liecina, ka izvarošana ir uz dzimumu balstīts noziegums, tādēļ jo īpaši sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība ir jāstiprina kā vērtība Latvijas sabiedrībā. Dzimumu līdztiesību kā ES vērtību nosaka Lisabonas līguma 2.pants, uzliekot par pienākumu visām ES dalībvalstīm apkarot diskrimināciju un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Lisabonas līguma 6.pants ietver ES Pamattiesību hartu kā dalībvalstīm juridiski saistošu dokumentu, bet Hartas 23.pants prasa nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Ģenerālprokuratūrai ir pienākums pildīt 1979.gada ANO Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) noteikto, strikti iestājoties pret jebkuru dzimumu stereotipu kultivēšana Latvijā. Konvencijas 5.pants nosaka dalībvalstīm veikt "visus attiecīgos pasākumus nolūkā: izmainīt vīriešu un sieviešu izturēšanās sociālos un kultūras modeļus, lai panāktu aizspriedumu izskaušanu, paražu un visas citas prakses likvidēšanu, kuri pamatojas uz ideju par viena dzimuma nepilnvērtību vai pārākumu vai vīriešu un sieviešu stereotipisko lomu".

MARTAs mērķis ir aizsargāt Latvijas sievietes un iestāties pret visa veida seksuālo vardarbību. Ikvienai sievietei ir jābūt drošai, ka pēc piedzīvotas vardarbības, meklējot palīdzību, viņa netiks pazemota un valsts augstāko amatpersonu nostāja tikai vairos viņas drošību. Lai mazinātu seksuālo vardarbību, svarīgi ir izglītot vīriešus, mācot pieņemamu un atbildīgu uzvedību.

Sievietes uzvedība, apģērbs, kopīga alkohola lietošana vai nespēja dot piekrišanu seksuālam kontaktam, neattaisno un nemīkstina izvarotāja rīcību. Pat, ja sieviete ir piekritusi seksuālam kontaktam, viņai jebkurā brīdī ir tiesības teikt "nē". Jebkurš seksuāls kontakts bez abu pušu piekrišanas ir krimināls noziegums, par kuru atbildīgs ir izvarotājs un kurā nedrīkst vainot upuri. Ģenerālprokuratūras paustā pozīcija sabiedrībā kultivē upura vainošanas mītu, kas kavē izvarošanas gadījumu samazināšanos Latvijā.

Vardarbības normalizēšana pret sievieti, kā liecina pasaules pieredze, noved pie traģiskām sekām, piemēram, Kalifornijā (ASV), kur 23.maija vakarā kāds jauns vīrietis veica masu slepkavību, jo viņš no vairākām sievietēm saņēma atteikumu seksuālam kontaktam. Indijā grupveidā tika izvarotas un pēc tam pakārtas divas jaunas sievietes.

Lai nepieļautu līdzīgus notikumus un cīnītos pret seksuālo vardarbību, arī šobrīd ir uzsāktas vairākas starptautiskas sabiedriskās kampaņas ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni - mazināt upuru vainošanu, atzīt izvarotāja vainu un aktivizēt līdzcilvēku iesaisti potenciāli draudīgās situācijās. Piemēram, ASV tapusi kampaņa "1 is 2 Many", ko šogad uzsākusi valdība, iesaistoties arī Barakam Obamam un Džo Baidenam.

Biedrības vadītāja      
Iluta Lāce

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI